Bulgarijā vasaras saulgriežu svētki norit zem ārstniecības augu un zālīšu zīmes, šajā dienā savus profesionālos svētkus svin arī farmaceiti.
Te tradicionāli goda vietā ir “zaļās aptiekas” pazinēji, kas atspoguļojas arī ikdienā - ja kafejnīcā, piemēram, pasūtīsi tēju, viesmīle atnesīs zāļu tēju; lai dabūtu melno, tas jāatzīmē īpaši. Pēdējos gados tieksme dzīvot veselīgi un ekoloģiski pareizi uzmanības centrā izvirza ne tikai to, ko mēs ceļam galdā, bet arī - kā rūpējamies par savu veselību.
Pēc Bulgārijas Nacionālās ārstniecības augu vācēju, audzētāju un izplatītāju savienības priekšsēdētāja Emīla Elmazova domām, viņam uzticētajā nozarē gaidāma renesanse.
"Jo biežāk mēs sastapsimies ar medikamentu izsauktām alerģijām, jo vairāk būs nepieciešamas zālītes. Bulgārija ir trešajā vietā pasaulē ārstniecības augu daudzveidības ziņā, un būtu lietderīgi izveidot “zāļu skolas”, lai bērni jau no mazotnes iepazītos ar to, kāda tā ir bagātība, un kā to pareizi izmantot," saka Emīls Elmazovs.
Bulgārijā 24.jūnijs ir Eņo diena - vieni no vismistiskākajiem svētkiem tautas kalendārā. Uzskata, ka šajā dienā Eņo apvelk savu kažociņu un dodas meklēt sniegu, ir aizliegts strādāt un pārkāpēji tiek sodīti ar pērkonu un zibeni. Lielākā daļa ticējumu ir saistīti ar saules simboliku un ūdens dzīvinošo spēku.
Tāpat kā Ziemassvētki, arī vasaras saulgrieži ir vispiemērotākais brīdis, lai izzinātu nākotni. Ārstēšanai un zīlēšanai nepieciešams skaidravota ūdens, pasmelts pilnīgā klusumā, lai burvestība nenobītos no cilvēka balss. Gada visīsākajā naktī nedrīkst ūdeni dzert, nedz ar to laistīties.
Paruna saka, ka, pirms doties tālajā ceļā uz ziemu, saule nomazgājas ūdenī un padara to ārstniecisku. Pēc tam noskurinās kā šunelis, un radusies rasa arī ir apveltīta ar brīnumainu spēku, tāpēc jāpieceļas pirms ausmas un jānomazgājas tekošā udenī vai arī jānorīvējas ar rasu. Saulei lecot, vajag nostāties ar seju uz austrumiem un vērot savu ēnu. Ja tā redzama visā garumā, cilvēks būs vesels visu gadu, ja redzama tikai līdz pusei, gaidāmas slimības.
Šajā dienā savāktie ārstniecības augi ir visiedarbīgākie, īpaši ja lasīti pirms saules lēkta. Pēc skaita zālītēm jābūt 77 ar pusi - tik, cik ir slimību. Puszālīte ir paredzēta vissmagāko slimību ārstēšanai - to, kuras nav zināmas un kurām pat nav vārda. To noplūc pļavā neskatoties, ar kreiso roku pastiepjoties, cik tālu var, un pēc tam pāršķeļ visā garumā uz pusēm - tā tad arī būs puszālīte. Zintnieces uz lēnas uguns un jaunos māla traukos gatavo visdažādākos novārījumus. Katram gadījumam ir sava zālīte, savs augs, ar ko sola pieburt gan bagātību, gan panākumus, gan veiksmi mīlestībā.
Tāpat kā Latvijā, arī Bulgārijā šajā dienā pin vainagus un rotā mājas. No savāktajiem lauku ziediem taisa pušķus, apsien ar sarkanu pavedienu, izžāvē un vēlāk ziemā izmanto zāļu tējām. Īpatnība ir lielie, kā arkas, vainagi, tā sauktie “Eņo vārti”, caur kuriem jāizspraucas katram, tad laba veselība garantēta.
Atsķirībā no latviešiem, kas Jāņu naktī meklē papardes ziedu, bulgāri, kā jau praktiskāki, tic, ka tas ir vispiemērotākais laiks apslēptās mantas meklēšanai. Skaitās, ka Eņo aizdedz zilganas uguntiņas un tādā veidā norāda, kur aprakta bagātība.
