“Muižas galveno ēku - kungu māju - cilvēki kļūdaini sauc par muižu, tā principā ir kungu māja. Tā nav muiža,” stāvot rudenīgi košajā parkā, kas ieskauj Arendoles muižu, tās saimniece Faimja Turlaja norāda uz senatnīgo balto ēku ar sarkano jumtu, grezno torni, senatnīgajām kāpnēm un koka logiem. Tā ir Arendoles, sauktas arī par Randaukas muižu, kungu māja. Arendoles muiža vēstures iestiepjas jau 16. gadsimta. Dubnas upes krastā tā celta kā medību un vasaras atpūtas muiža. Kā zina stāstīt muižas šībrīža saimniece, Arendole savulaik bijusi viena no Plāteru–Zībergu dzimtas īpašumiem:
“Muižā ir ļoti lielas telpas tieši saviesīgiem pasākumiem, milzīgas 90 kvadrātmetru zāles - deju zāle atsevišķi un ēdamzāle atsevišķi, un tas vedina uz to, ka te viņi varēja rīkot savus saviesīgos pasākumus, kā pašreiz pie mums notiek.”
Neskatoties uz to, ka savulaik muižas kungu māja tikusi izmantota kā skola,
līdz mūsdienām tā saglabājusies salīdzinoši labā stāvoklī un esošie īpašnieki seno laiku muižkungu auru šobrīd cenšas nepazaudēt, ēkas restaurāciju veicot maksimāli autentiski.
“Viena kundze bija atbraukusi un saka - tā ir vismuižnieciskākā muiža! Tā ka acīmredzot cilvēki tā jūt to. Mūsu koncepcija ir tāda – atjaunot muižu tādā pašā veidolā, kāda tā agrāk bija un tāpēc mēs izmantojam oriģinālās tā laika metodes un materiālus, mēs apstrādājam katru detaļu ar rokām, logi visi ir restaurēti, nav jaunu logu, nav jaunu durvju. Mums arī ļoti liela kolekcija Latgales muižu mēbeļu,” tā Faimja.
Arendoles muižas kungu māja iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā un tās saimnieki jau no pirmajiem saviem saimniekošanas gadiem popularizē muižu kā vietu, kur var dzīvot arī kultūra.
Bet šovakar te Vārkavas novada Arendolē Piļu un muižu asociācijas rīkotās Leģendu nakts ietvaros viesosies ceļojošais mūzikas un mākslas festivāls “Vadātājs”.
“Tas ir populāros medijos ne tik bieži redzamu mākslinieku sadarbības projekts, ar kuru mēs viesojamies ārpus Rīgas dažādās kultūras pasākumu norises vietās, kas varbūt tik bieži neuzņem šāda veida kultūru un mākslu,” stāsta festivāla projekta vadītāja Dita Ābola.
Šogad par noslēdzošo pasākuma vietu izvēlēta tieši Arendoles muiža. “Tā atmosfēra, kad mēs viesojāmies muižā, bija ļoti patīkama un tāda, kādu mēs tieši vēlamies savos pasākumos radīt - ne pārāk oficiāla, ne pārāk stīva, bet ļoti senatnīga ar gaumi.”
Arendoles muižas kungu mājas plašās telpas šovakar uzņems dažādus māksliniekus. Vakars sāksies ar dzejnieka un tekstgrupas “Orbīta” dalībnieka Artūra Puntes priekšnesumu. “Viņš lasīs savu dzeju, to papildinot ar elektroniski radītām skaņām, kas radītas gan no dažādiem ierakstītiem trokšņiem, gan arī no pašā šī lasījuma, kas tiek ierakstīts un tad vēlreiz atskaņots, pēc tam mēs dzirdēsim grupu “Jūk” un Oskaru Jansonu, kas ir multiinstrumentālists, pēc tam redzēsim etīžu teātri “Nerten”,” stāsta D.Ābola.
Vakara gaitā festivāla apmeklētājiem uzstāsies arī indie mūzikas grupa „Sigma” un būs skatāmas arī Latvijas jauno režisoru īsfilmas.
Līdz ar Leģendu nakti Vārkavas novada Arendoles muižā un citās vairāk kā 30 Latvijas pilīs un muižās šodien noslēgsies arī akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”.
