"Inflācija nozīmē vispārēju cenu līmeņa kāpumu. Tas nozīmē, ka cenas aug ne tikai vienai precei, bet aug vairākām, un statistiķi ir tie, kas sarēķina, kāds ir vidējais cenu pieaugums," skaidroja Opmane.
Viņa norādīja, ka inflācijas rādītāji ir būtiski ne tikai politikas veidotājiem un uzņēmējiem, bet arī vienkāršam iedzīvotājam, jo ļauj redzēt, kā precēm, ko ikdienā patērē, mainās cenas. Jāņem vērā gan, ka tas ir vidējais rādītājs, norādīja ekonomiste:
"Cenas tiek pētītas ļoti daudzām precēm, un bieži vien sanāk, ka kādām tās pieaug ļoti strauji, kādām nedaudz, bet kādām – pat samazinās.
Tomēr pēdējā laikā izskatās, ka cenas pieaug visām precēm."
Inflāciju savā ziņā var koriģēt arī mākslīgi. Tas ir tas, ko vajadzības gadījumā dara arī centrālās bankas, bet pēc būtības inflāciju nosaka pieprasījums un piedāvājums.
"Pieprasījums nozīmē, – ja cilvēkiem ir vairāk naudas, pieaug alga vai viņiem vienkārši ir lielāka vēlme kaut ko pirkt, tērēt uzkrājumus, tas var palielināt cenas. No otras puses, ja ir kādu preču iztrūkums, ja tagad grūtāk nopirkt naftu vai dabasgāzi, šie produkti arī kļūst dārgāki," skaidroja Opmane.
Eirozonas mērķis inflācijai ir divi procenti, nevis nulle, jo deflācija, kad cenas strauji samazinās, arī ir ļoti bīstama, norādīja ekonomiste. Piemēram, ja uzņēmējs ir iepircis izejmateriālus par dārgāku cenu, bet preci nākas pārdot par zemāku, rodas zaudējumi, kas atspēlējas arī uz pieejamajām darbavietām.
Šobrīd gan Baltijas valstis ieņem līderu pozīcijas ar augstākajiem inflācijas rādītājiem eirozonā, atzina Opmane, piebilstot:
"Iemesls, kāpēc inflācija aug gan pie mums, gan citur, ir tas, ka aug enerģijas un aug pārtikas cenas.
Problēma Baltijas valstīm ir tā, ka salīdzinoši esam nabadzīgāki, mums lielāka maciņa daļa jātērē tieši enerģijai un tieši pārtikai."
"Lielajām un bagātākajām valstīm paliek nauda arī dažādiem pakalpojumiem, citām lietām. Viņiem arī aug benzīna cenas, pārtikas cenas, bet salīdzinoši ar kopējo patēriņu pieaugums ir mazāk jūtams. Mēs to izjūtam daudz tiešāk un daudz sāpīgāk," viņa skaidroja.
Inflāciju aprēķina, ņemot vērā vidējos rādītājus valstī, taču ne visi iedzīvotāji vienlīdz daudz tērē, piemēram, izklaidei vai transportam, tāpēc teorētiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir sava inflācija atkarībā no patērētajām precēm un pakalpojumiem, kas ikdienā tiek lietoti.
Iespēju savu personisko inflācijas rādītāju aprēķināt piedāvā Eiropas Centrālā banka.
Runājot par inflācijas prognozēm, Opmane uzsvēra, ka var iezīmēt tikai virzienu, bet ne konkrētus skaitļus, jo tie mainās pa dienām, reizēm pat pa stundām.
"Tas, ko mēs saredzam, skatoties uz vasaras beigām un rudeni, ir tomēr diezgan daudzas lietas, kur cenas turpina kāpt, un kāps. Ir izsludināti dažādi jauni tarifi siltumam, gāzei, tas vēl viss ir priekšā, un šeit tās cenas kāps," viņa atzina.
