LTV raidījuma “4.studija” skatītāja Ina Bunere stāsta, ka kopš 2009.gada katru nedēļu kaimiņi indē viņu, dedzinot plastmasas atkritumus. “Esmu uzrakstījusi visas tās situācijas, aizsūtījusi iesniegumus uz pašvaldību, Vides dienestu. Atbrauc vides inspektors, protams, viņam parāda to vietu, kur viņi dedzina, tur ir salikta zāle un lapas,” stāsta Ina. Kaimiņi saka, ka viņa tos apmelo.
Raidījums satiek arī kaimiņu, kuru Ina apsūdz plastmasas dedzināšanā. Kameras priekšā vīrietis atsakās runāt, bet piedāvā parādīt, kas tiek dedzināts un kur tiek likti plastmasas atkritumi.
“Es jau divas reizes pašvaldības policijai esmu parādījis, kur man ir plastmasa, es arī jums varu parādīt. – Vai Jūs dedzināt to plastmasu vai nededzināt? – Nu, kā es varu dedzināt, ja mums ir kārtība pagastā? Man ir maisi plastmasai, maisi stiklam. Un gadā es sešas reizes izvedu to konteineri, un vairāk man nekas nav,” stāsta kaimiņš Viktors.
Vīrietis saka, ka plastmasas atkritumus nededzina un tiekot apmelots. Pašvaldība par plastmasas dedzināšanu ir saņēmusi vairākus iesniegumus, bet sods līdz šim vīrietim nav piemērots.
“Nav gadījies pieķert, jo, kad aizbrauc sabiedriskās kārtības sargi apsekot, tur nekas neliecina. Tajā brīdī neviens neko nededzina un nekas arī neliecina, ka būtu dedzināts. Kungs mums ir izrādījis gan savu atkritumu šķirošanas konteineri, gan arī vietu, kur viņam ir šī te dedzinātava, kur ir vairāk zari un lapas, kaut arī pie mums arī atbilstoši saistošajiem noteikumiem arī zarus nedrīkst dedzināt,” stāsta Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka.
Bauskas novadā nav pašvaldības policija, bet ir kārtības sargi, kuriem ir ierobežotas pilnvaras. Tas nozīmē, ka, apsekojot īpašumu pirms tam tiek zvanīts īpašniekam, jo bez atļaujas kārtības sargi nedrīkst ieiet privātīpašumā. Līdz ar to teorētiski, ja atkritumi tiek dedzināti, ir laiks un iespēja noslēpt pierādījumus.
Gadījumā, ja nu tomēr kaimiņi dedzina atkritumus, pašvaldībā iesaka apkopot pierādījumus tam. “Lai viņa nofotografē, ir fotofiksāža, nofilmēt, tad atsūtīt mums neapgāžamu faktu, kurā ir redzams, ka tiešām tiek dedzināti šie atkritumi. Mums tad vairs nebūtu nozīmes, vai tie ir plastmasas atkritumi vai kāds cits atkritums, jo mums pat žagarus un bioloģiskos atkritumus nedrīkst dedzināt pašvaldības teritorijā,” norāda Ruhocka.
Pēc ilgākas sarunas atklājās, ka starp abiem kaimiņiem strīdu netrūkst, un pašlaik arī esot uzsākti tiesvedības darbi saistībā ar īpašuma tiesībām. “Mums ir vairāki iesniegumi ne tikai par atkritumu dedzināšanu, bet arī par būvniecību, par dzīvnieku turēšanu, strīds par zemes robežām, strīds par servitūta ceļu. Varbūt tas viss ir saistīts kompleksi,” pieļauj pašvaldības izpilddirektora vietniece.
Bauskas novada domes darbinieki vairakkārt ir apsekojuši konkrēto teritoriju un nav konstatējuši, ka tiktu dedzināti plastmasas atkritumi.
