Jauni un bagāti

#35 Veiksmes atslēga, lai pelnītu akciju tirgos

Jauni un bagāti

#38 Kas notiek, kad valsts bankrotē?

#37 Kas ir valsts parāds?

Kā veidojas valsts parāds? Skaidro finanšu analītiķis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latviešiem parādi un kredīti nepatīk. Mums tautā pat ir teiciens "parāds nav brālis". Taču ne visi parādi ir slikti – ja tos pareizi un apzināti izmanto, tie var pavērt daudzas iespējas. Līdzīgi kā privātpersonām, arī valstīm ir parādi, jo arī tās aizņemas no privātā sektora, citām valstīm un pašas no sevis, Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja finanšu analītiķis Valters Vestmanis. 

"Par valsts parādu vijas ļoti daudz konspirāciju, un cilvēki bieži saka – valsts parāds tik aug un aug, un pasaules parāds aug, un šausmas, un tūlīt visi būs parādā, un pasaule sabruks," stāstīja Vestmanis. 

Viss gan nav tik viennozīmīgi. Protams, jautājumā par to, kā strādā valsts un valstu parādi, ir ārkārtīgi daudz detaļu, kuras cilvēki gadiem mācās augstskolās, lai saprastu, kā tas viss strādā, bet "lielo bildi" ir iespējams saprast ikvienam. 

"Ideālā pasaulē mums nevajadzētu kredītus. Mums būtu lieli ienākumi, mēs ar saviem ienākumiem varētu nosegt visus savus izdevumus. Valstīm savā ziņā ir tas pats, tikai valstīm tie ienākumi ir nodokļu nauda.

Un ideālā pasaulē no nodokļiem valsts varētu nosegt pilnīgi visus izdevumus," skaidroja Vestmanis. 

Bet izdevumu ir pārāk daudz – vajag salabot ceļus, pacelt mediķiem algas, izremontēt policijas iecirkņus, iestādīt kokus parkos, uzbūvēt veloceļus, pacelt aizsardzības budžetu un tā tālāk. 

"Naudas ir tik, cik ir, tāpēc gan valstīm, gan cilvēkiem atliek divi varianti – viens variants ir celt ienākumus, otrs variants ir aizņemties naudu. Valstij celt ienākumus nozīmē palielināt nodokļus, kas [par to atbildīgajām partijām] būtu politiska pašnāvība," vērtēja Vestmanis. 

"Vēl otrs punkts pie ienākumu celšanas ir palielināt IKP (iekšzemes kopproduktu), kas nozīmētu vienkārši attīstīt valsti no iekšpuses, attīstīt vietējos uzņēmumus, vairāk eksportēt, lai nauda no ārzemēm nāk iekšā Latvijā. Bet attīstīties no iekšienes ir baigi lēni. Valstis principā jau to dara, cenšas visu laiku stimulēt ekonomiku, cenšas atbalstīt uzņēmējus, bet tas notiek šausmīgi lēni," finanšu analītiķis skaidroja. 

Tāpēc vienkāršākais veids, kā iegūt nepieciešamos līdzekļus, ir naudu aizņemties, un valstis to arī dara. Ir trīs veidi, kā valsts var aizņemties naudu – no privātā sektora, no citām valstīm un pati no sevis. 

"Pirmais un otrais ir saprātīgākie veidi, un to dara, izmantojot tā saucamās obligācijas. Obligācija ir skaists, gudrs vārds vai sinonīms vārdam aizdevums. Valstis izlaiž obligācijas jeb tā saucamās parādzīmes. Ja tu nopērc valsts obligāciju, tas nozīmē, ka tu esi valstij aizdevis naudu. Piemēram, tu aizdod valstij naudu uz 20 gadiem, tev tos 20 gadus katru gadu maksā procentus un pēc tiem 20 gadiem tev atdod atpakaļ pamata summu," Vestmanis skaidroja. 

Obligācijām ir dažādi veidi, atkarībā no veida tās ir paredzētas iegādei citām valstīm vai privātajam sektoram – pensiju fondiem, obligāciju fondiem un tamlīdzīgi. 

"Savukārt aizņemties naudu no sevis principā nozīmē drukāt naudu. Galvenais, ko vajag saprast, ir tas, ka naudas drukāšana nav tāda konspirācijas teorija.

Naudas drukāšana ir viens no veidiem, kā var stimulēt ekonomiku. Bet ar naudas drukāšanu var nonākt līdz brīdim, kad naudas ir pārāk daudz un tai sāk zust vērtība, kas praktiski notiek šobrīd, kad ir augsta inflācija un viss paliek dārgāks," skaidroja Vestmanis. 

"Savelkot kopā lielo bildi, pēc būtības valstij jau ir nedaudz līdzīgi, kā ar cilvēkiem, kad mēs aizņemamies naudu, lai nosegtu tēriņus, kurus nevaram pa taisno nosegt no savas kabatas. Tā arī veidojas valsts parāds," secināja Vestmanis.

"Jauni un bagāti"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti