Kā būtu, ja valdība ieviestu jaunu nodokli – katru gadu jāmaksā pieci procenti no bankas konta atlikuma, jo vairāk uzkrāts, jo vairāk jāmaksā? Veidot uzkrājumus nākotnei būtu nesalīdzināmi sarežģītāk. Patiesībā šāds neredzamais konta atlikuma nodoklis jau pastāv – mēs to gan nemaksājam valstij, bet inflācijai, norādīja Vestmanis.
Inflācija katru gadu “apēd” daļu no mūsu uzkrājumiem, un tās negatīvais efekts ilgtermiņā ir patiešām liels, finanšu analītiķis vērtēja:
“Parasti ir tā, ka inflācija mums neinteresē, jo pēdējos 10 gadus tā ir tipiski diezgan maziņa bijusi, bet šobrīd tā ir diezgan kosmosā. Skatījos pēc Eurostat datiem, Eiropā vidēji tā ir ap astoņiem procentiem.”
“Piemēram, ja vidēji gadā inflācija būtu 10% un kontā stāv 10 tūkstoši eiro, cik ir 10% no 10 tūkstošiem eiro? Tūkstotis vienkārši izkūp gaisā,” skaidroja finanšu analītiķis.
Vienkāršākais, kas par inflāciju ir jāzina, ir, ka ilgtermiņā cenas aug, piemēram, kad pēc konkrētas preces pieaug pieprasījums vai kad ražošanai ceļas izmaksas, līdz ar to arī cena.
“Tipiski ikdienā inflāciju nejūtam, jo cenas mainās diezgan lēni. Mums arī paralēli ilgtermiņā aug algas. Lai valsts jēdzīgi attīstītos, algām ir jāaug straujāk nekā inflācijai. Ja skatāmies uz pēdējiem 10, 20 gadiem, Latvijā algas ir augušas ļoti strauji patiesībā,” norādīja Vestmanis.
Šobrīd situācija ir mainījusies, un inflācija ir strauji kāpusi un rada zaudējumus uzkrājumiem:
“Īsumā, inflācija ir lielākais ienaidnieks, ja mēs gribam ilgtermiņā vairot savus uzkrājumus. Ja mēs vienkārši naudu krājam, liekam kontā, ilgtermiņā inflācija to ēd nost.”
Vestmanis norādīja, ka ir pat iespējams sarēķināt, cik ilgā laikā inflācija “apēd” pusi no tavas uzkrātās naudas – skaitlis 72 jāizdala ar inflācijas procentu. “Piemēram, ja inflācija ir pieci procenti, 72 dalīts ar pieci, rupji rēķinot, ir kādi 14. Tas nozīmē, ka apmēram 14 gados inflācija apēd pusi no tavas naudas vērtības, ja tā vienkārši stāv kontā,” viņš skaidroja.
Vienkāršākais, ko darīt, lai tā nenotiktu, ir naudu ieguldīt finanšu tirgū, jaunā biznesā, nekustamajā īpašumā vai kur citur, bet neturēt to zeķē, uzsvēra Vestmanis.
“Ja skatās globāli, ar naudu jāprot trīs lietas. Viens ir to nopelnīt, otrs ir noturēt un trešais ir pavairot. Nopelnīt nozīmē celt ienākumus, noturēt nozīmē gan krāt, gan aizsargāt pret inflāciju, pavairot nozīmē ieguldīt,” viņš skaidroja.
“Diemžēl lielākā daļa no mums māk to pirmo, jo cilvēki visu dzīvi vai nu strādā, bet nemāk krāt, vai nu māk krāt, bet nemāk aizsargāt pret inflāciju. Visi tiešām turīgie cilvēki kaut kur investē - vai tas ir akciju tirgus, jauni biznesi, nekustamie īpašumi,“ finanšu analītiķis piebilda.
Tāpat viņš vērtēja, ka cilvēki izvēlas naudu neinvestēt, jo baidās un neprot to darīt, taču norādīja, ka to, tāpat kā visu citu, ir iespējams iemācīties.
