Pamatvajadzības nozīmē tiešām pamata lietas, bez kurām nevar dzīvot, piemēram, mājoklis, transports un pārtika. Tām būtu jāatvēl aptuveni 50% ienākumu.
"Iedomājies, ja tev būtu maksimāli jānogriež visi tavi tēriņi, cik vien var, kas būtu tiešām tās lietas, kas paliktu. Mājoklim tie visdrīzāk būtu kredīti, komunālie un īres maksājumi, kaut kādas mājsaimniecības preces, veļas pulveris un tamlīdzīgi. Transportam, ja ir mašīna, tad, visticamāk, tā ir degviela, līzings, remonta izdevumi," skaidroja Vestmanis.
"Pārtika savukārt ir tā funkcionālā pārtika, kas tev ir nepieciešama mājās un darbā, lai tu varētu dzīvot. Tas, ko šeit nevajag likt iekšā, ir, piemēram, jauns tosteris vai jaunas vīna glāzes – tās nav pamatvajadzības. Tas visdrīzāk ir kaut kas tāds, ko tev gribas.
Tāpat arī paņemt taksi uz mājām pēc lielas ballītes nav pamatvajadzība transporta nodrošināšanai, tā ir daļa no izklaidēm," viņš turpināja.
Otrā kategorija – vēlmes. Tas nozīmē visas lietas, kurām varētu mierīgi netērēt naudu, bet tomēr to gribas darīt. Šiem tēriņiem jāatvēl 30% ienākumu.
"Tur iet visas jaunās bikses, kafijas pa ceļam uz darbu, "Netflix" abonementi, restorāni, ceļojumiem atvēlētās naudas. Visas lietas, kuras, ja tev tiešām būtu šausmīgi viss slikti dzīvē un vajadzētu iekrāt, ko vien var, tu varētu nomest malā, iet zem šīs kategorijas," paskaidroja Vestmanis.
Trešā kategorija, kurai vajadzētu būt 20% no ienākumiem, ir uzkrājumi – uz tiem gan nav jāskatās kā uzkrājumiem vārda tiešajā nozīmē, bet drīzāk kā lietām, kas palīdzēs dzīvē ātrāk tikt uz priekšu un nodrošinās labāku nākotni.
"Šeit es liktu drošības spilvenu, liktu visādus ieguldījumus nākotnei, kas ir trešie pensiju līmeņi, akciju tirgi. Kur nu kurš iegulda.
Arī visādu dārgu parādu nomaksu, kas ir dārgie kredīti. Arī lietas, kas tev palīdz attīstīt prasmes, kas tev varētu celt ienākumus nākotnē. Tie varētu būt visādi kursi, apmācības, varbūt grāmatas un produktivitātes aplikācijas. Es liktu universitāti arī šajā kategorijā," norādīja Vestmanis.
Lai to izdotos ieviest, svarīgi vismaz pāris mēnešus rūpīgi sekot līdzi saviem tēriņiem. To var darīt gan ar zīmuli uz papīra, gan "Excel" programmā, gan izmantojot dažādas lietotnes. Vestmanis ieteica aplikāciju "Spendee".
"Ja, piemēram, tu pāris mēnešus paseko līdzi, tad jau tu uzreiz plus mīnus zināsi, ka tu katru mēnesi vienu un to pašu naudu iztērē uz vienām un tām pašām lietām. Tad tu sāc saprast, ka īstenībā savas izmaksas ir viegli optimizēt, kad nav tā, ka tu nezini, kur visa nauda aizgāja. Tad tu zini, kur tā aizgāja, jo tu sekoji līdzi, tu zini, ka trīs mēnešus ir aptuveni viens un tas pats, un vari sākt skatīties, kur, ko un kā graizīt uz vienu vai otru pusi," viņš ieteica.
