„Akvaponikā ar pusotru vai divām barības vienībām mēs varam iegūt vienu zivju vienību. Ja mēs zivīm dodam kilogramu barības, mēs varam iegūt apmēram 800 gramus zivju, lai mums būtu olbaltumvielas, un mēs varam izaudzēt arī dārzeņus – pat vairākus desmitus kilogramu. Piemēram, krustziežu dzimtas dārzeņus mēs varam audzēt ļoti blīvi,” stāstīja zinātnieks, doktors Hanters Vū.
Nopietnu stimulu šai nodarbei deva Covid-19 pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi, kā arī vēlme pēc ekoloģiskas pārtikas. Cilvēki ilgu laiku bija spiesti pavadīt mājās un vienlaikus nodarboties ar kaut ko interesantu.
Šis hobijs izrādījās arī pietiekami lietderīgs, tāpēc neizbrīna, ka radās kompānijas, kas tagad ražo īpašās akvaponikas sistēmas. To darbības princips ir ļoti vienkāršs.
Ūdens, kas iztek no akvārija, ir bagāts ar barības vielām – ekskrementiem un barības paliekām, un tas ietek tvertnē, no kuras barojas augi.
Konstrukcijām ir dažādi izmēri, un tās var izvietot pat dzīvojamā istabā vai uz balkona. Šo principu mēģina pielietot arī rūpnieciskajā ražošanā, un pētījumus veic arī mūsu valsts zinātnieki un lauksaimnieki.
