Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Gada dzīvotne – upju straujteces

Cik vērtīgs ir Latvijas kūdras substrāts?

Kā atrast piemērotu augsnes maisījumu?

Pavasarī pieejamā plašajā augu maisījumu vai substrātu klāstā var apjukt pat profesionālis. Katrai kultūrai būs piemērots savs substrāts – smalkās frakcijas derēs mazākiem stādiem, savukārt lielāka frakcija noderēs siltumnīcai vai lieliem augiem, skaidroja SIA “Laflora” projektu vadītāja Sabīne Alta

Lai veiksmīgi izaudzētu vēlamo kultūru, ir jāpievērš uzmanība tam, kādu tieši substrātu iegādājas, stāstīja Alta: “Tradicionālās kļūdas ir nepareizas frakcijas izvēle, piemēram, jāatceras, ka smalkā frakcija ir domāta sēkliņām, mazākiem stādiem. Savukārt, ja jūs pārstādāt jau augus siltumnīcā vai stādāt lielākus augus podā, labāk ir izvēlēties lielāku frakciju. Tas palīdzēs augiem labāk elpot. Otra izplatītākā kļūda ir nepareiza PH izvēle. Piemēram, salātiem vajadzēs augstāku PH–6,5, savukārt, ja vēlaties iestādīt krūmmellenes,  tad vajadzēs izvēlēties 4–4,5 PH.”

Kūdras substrāta derīguma termiņš ir 12 mēneši, bet arī pēc tā beigām maisījumu droši var izmantot dārzā. Kūdra uzlabo augsnes struktūru, jo tai pa vidu ir gaiss, tāpat arī tā palīdzēs saglabāt augsnes mitrumu un satrūdot, bagātinās to ar oglekli. 

Substrātus ražo no kūdras, taču Latvijā iegūtā vairāk tiek eksportēta un veikalos pieejami no ārzemēm ievestie augsnes maisījumi. Jāņem vērā, ka augsne vienmēr ir bijusi augsta riska objekts un visas valstis to reglamentē ļoti strikti, norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova.

“Ievedot augus, ir jāskatās vai uz to saknēm nav palikušas augsnes daļiņas, jo ar augsni var ievest daudz kaitīgu organismu.

Tie var ātri ieviesties lauksaimniecības zemēs, tāpēc valstis no tā stingri izvairās un to ļoti kontrolē,” skaidroja Romanova.

Viens no kaitēkļiem, kas Latvijā nonācis ar augsnes palīdzību ir Spānijas kailgliemezis. To ieveda no Polijas.

Tikmēr botāniskajā dārzā Salaspilī nācies cīnīties ar citiem ienācējiem. Visbiežāk ar kūdras substrātu tur nonākuši dažādi simtkāji, taču, kā atzina bijušais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, rūpnieciski ražotajos substrātos kaitīgajiem organismiem nevajadzētu būt.

No trešajām pasaules valstīm augsnes uzlabotājus ievest ir aizliegts, tāpēc oficiāli  Latvijā var iegādāties mūsu pašu, kā arī Eiropas Savienībā ražotus substrātus.

Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle norādīja, ka nevēlamais piemaisījumu saturs tiek pārbaudīts substrātu reģistrācijas brīdī.

“Nevēlamie piemaisījumi ir septiņi smagie metāli. Ja šī koncentrācija tiek pārsniegta, tad vai nu produkts netiek reģistrēts, vai, ja tiktu reģistrēts, būtu izņemts no aprites,” skaidroja Rulle.

Kūdru, kas vairumā gadījumu ir substrāta pamatsastāvā, Latvijā iegūst 64 licencēti uzņēmumi.  95% no iegūtā vērtīgā ieža izmanto lauksaimniecībā. Latvijas kūdru pārstrādā un eksportē uz 112 valstīm, tādā veidā katru gadu nopelnot vismaz 180  miljonus eiro.

Tikmēr pašmāju patērētājiem tiek piedāvāti citviet Eiropā ražoti substrāti.

Nereti citviet ražotie substrāti ir iegūti no Latvijas kūdras.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere uzsvēra, ka substrātu veidošanai ir tādas pašas vispārējās kvalitātes prasības un ka profesionālajos maisījumos  ļoti reti tiek izmantota kūdra, kas ir degusi. Lielākoties tā var tikt piejaukta, veidojot maisījumus tā saucamajam hobiju tirgum, kur prasības ir nedaudz zemākas.

Kā skaidroja SIA “Laflora” projektu vadītāja Alta, kūdras ražotājus un pārstrādātājus regulē 2015. gada Ministru kabineta noteikumi Nr. 506, kuros ir noteikts, kas ir obligāti jāuzrāda substrāta iepakojumā, lai pircējs zinātu, ko iegādājas.

“Ražotājam obligāti ir jāuzrāda mitruma pakāpe kūdras substrātā, un tā mums ir vidēji 60 procenti, lai augs saņemtu barības vielas un kūdra būtu ļoti labs mitruma turētājs. Obligāti vēl jānorāda kalcija, magnija daudzums, kā arī elektrovadītspēja,” norādīja Alta.

Jautāta, kāpēc būtiski ir norādīt elektrovadītspēju, Rulle skaidro, ka tā liecina par substrāta piemērotību konkrētiem augiem – ja elektrovadītspēja ir liela, tad substrāts jau dabīgi ir piesātināts ar katjoniem un joniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt