Māra Narvila Ēdenes dārzā Gramzdā aug vairāk nekā 125 sugu un vairāk nekā 100 dažādu šķirņu riekstu koki un krūmi – vairāku sugu ciedru priedes, valrieksti, ēdamās kastaņas, lazdas un citi, bet nākotnē viņam padomā audzēt pat mandeles, pekanriekstus un pistācijas.
Mērķis šāda dārza izveidei bija pavisam vienkāršs: “Gribētu, ka Latvijā ir situācija, ka katra ģimene var mieloties ar riekstiem. Ka tas nav tikai veikalā pirkts produkts. Tā, ka mēs kādu dienu peldēsimies riekstos, – tā diez vai kādreiz būs. Bet gribu, lai mēs spētu vairāk vai mazāk nosegt savu pašpatēriņu.”
Lai riekstu koks vai krūms labi augtu, tam ir nepieciešama bagātīga augsne un silta, gara un sausa vasara. No iestādīšanas brīdim līdz pirmajiem riekstiem var būt jāgaida līdz pat trīsdesmit gadi. Visātrāk gan parasti iegūst lazdu riekstu, valriekstu vai mandeļu ražu, taču visilgāk jāgaida, lai nobaudītu pirmās pistācijas un ciedru riekstus.
Latvijā viena no populārākajām riekstaugu grupām ir lazdas. Tās aug divus līdz astoņus metrus augstos krūmos un pirmos riekstus dod jau trešajā gadā pēc to izstādīšanas.
Narvils uzskata, ka ar lazdām tā ir tāda kā loterija: “Ziedputekšņi ir diezgan jutīgi pret salu.”
Labi Latvijā aug arī valrieksti. Narvils stāstīja, ka valrieksti patiesībā ir vesela riekstu grupa – gan koki, gan krūmi. Pasaulē komerciāli visvairāk tiek audzēts melnais un Grieķijas valrieksts. Līdzīgi tas ir arī Latvijā, bet dažādos apstādījumos bieži vien ir sastopamas arī citas sugas valrieksts – Mandžūrijas pelēkais.
“Pirmos gadus valrieksti ir “domājoši”, augšana ir diezgan lēna. Pēc tam tas viss notiek,” skaidroja speciālists.
Narvila dārzā valrieksti stādīti pirms trim gadiem, tātad vēl pēc diviem varētu gaidīt pirmos riekstus: “Viss atkarīgs no sezonas neapšaubāmi. Lielie koki ražo, sākot no 50 litriem riekstu un uz augšu. […] Ja es 50 litrus no viena koka savāktu, būtu priecīgs.”
Narvila dārzā aug arī kastanis, kura augļus var ne tikai bāzt kabatās, bet arī ēst: “Tie ir ēdamie kastaņi. Man ir Eiropas kastaņa, pamīkstā kastaņa un zemā kastaņa. Vidēji, cik esmu noskaidrojis, kastaņi sāk ražot riekstus desmitajā gadā. Man ir tikai ceturtais gads. Kastaņi ir apsaluši, man parasti ir vēlās salnas, bet ceru, ka izcīnīsim. Ir ļoti būtiski visus augus pasargāt un palolot līdz brīdim, kad viņi izaug lielāki par pusotru metru, jo tad viņi vairs nebaidās no salnas.”
Narvils arī īpaši lepojas ar dārzā augošajām ciedrām. Ciedru riekstus jeb sēklas iegūst no ciedru priežu čiekuriem. Ciedras uzskata par ļoti vērtīgām, uz pirmajiem augļiem arī salīdzinoši ilgi ir jāgaida: “Eiropas un Sibīrijas ciedru priedēm tie ir nedaudz vairāk kā 15 gadi no iestādīšanas brīža. Tā kā vēl būs jāpaciešas. Rieksti tām ir vidēja lieluma. Lielākie rieksti un visilgāk jāgaida uz Korejas ciedru priedēm.”
Korejas ciedru priede ir ilgdzīvotāja, tāpēc līdz tās čiekuru augšanas sākumam jāgaida pat 30 gadi, toties čiekuri un sēklas būs uz pusi rupjākas nekā Eiropas un Sibīrijas ciedrām. Ciedru priedes, gluži tāpat kā citi riekstu koki un krūmi, augļus var arī nedot katru gadu.
Visu riekstu koku un krūmu ražu ietekmē klimats, augsne, arī dažādi kaitēkļi, putni un dzīvnieki, kuriem šie augļi garšo tikpat labi kā cilvēkiem.
