Kā labāk dzīvot

Būt modram par savu veselības stāvokli. Kādas analīzes veikt?

Kā labāk dzīvot

Tirdzniecības tīklu pārstāvji: Depozīta sistēma Latvijā ir iedzīvojusies

Dārza tendences pilsētvidē un privātmāju apbūves teritorijās

Ainavu eksperts: Darboties dārzā šobrīd ir modes kliedziens

Kopš Covid-19 pandēmijas cilvēki daudz vairāk novērtē dārzus un cenšas tos ieviest arī pilsētā – kopienu dārzos, virtuvē uz palodzes, kastēs pagalmā. Tendences liecina, ka svarīgāks kļūst praktiskais dārza pienesums, taču tas tiek apvienots ar estētisko baudījumu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja dārzu mākslas uzņēmuma "Galantus" dibinātājs un īpašnieks, sertificēts ainavu tehniķis Ansis Birznieks. 

"Covid-19 ieviesa pozitīvas pārmaiņas tādā ziņā, ka cilvēki ārkārtīgi novērtē dārzu," norādīja Birznieks. Viņš skaidroja, ka dārzs ir iespēja ne tikai pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā, bet arī nodrošināt sevi ar ēdienu vai garšaugiem tad, kad veikalu apmeklēšana tiek ierobežota, tāpēc cilvēki arvien vairāk meklē iespējas dārzu ieviest pilsētvidē. 

Ļoti labs piemērs ir Rīgas Sporta pils dārzi. To idejas autore Renāte Lagzdiņa skaidroja, ka strādāt dārzā pilsētā nozīmē rast veidu, kā dzīvot tuvāk dabai, dzīvot veselīgāk un sajust mieru, nepavadot ilgu laiku ceļā prom no pilsētas. Viņa norādīja, ka atsaucība šim projektam joprojām ir liela – uz iespēju strādāt savā dārzā ir izveidojusies pat gaidītāju rinda. 

Vienlaikus Birznieks norādīja, ka tas nav vienīgais veids, kā cilvēkiem kļūt par dārzniekiem pilsētā – daudzi garšaugus un dārzeņus iemanījušies izaudzēt kastēs, podos un uz palodzēm. 

"Šis praktiskais faktors stingri atgriežas dārzos, bet tas atgriežas tādā, man liekas, skaistā veidā, ka tas ir baudāmi, estētiski – ir virtuves dārziņi, kastu dārziņi vai podu dārzi. Tu vari jebkurā vietā radīt oāzi, kas ir gan estētiska, gan praktiska," viņš skaidroja. 

Ainavu eksperts uzsvēra, ka sociālo tīklu ietekmē tas ir kļuvis arī par sava veida modes kliedzienu – ar dārzu darboties šobrīd ir stilīgi. 

"Mēs ar kolēģiem esam izceļojušies pa pasaules dārziem ļoti daudzās valstīs. Tas, ko mēs vērojām 10, 20 gadus atpakaļ ārzemēs, – beidzot mēs uz to ejam arī šeit. Tendences ir ļoti, ļoti pozitīvas," viņš piebilda. 

Kā galvenās tendences Birznieks minēja to, ka daudzi cilvēki vispār uzsāk darboties dārzā,  vairāk cenšas ievērot ilgtspējīgus principus un ļauj dārzam būt dabiskam, pat nedaudz mežonīgam. 

"Pirmkārt šobrīd daudzi cilvēki sāk kopt dārzu, un tas sākums īstenībā nav viegls. Informācijas gūzma ir milzīga, un to es iesaku cilvēkiem – sākumā vākt informāciju, likt tās domas un idejas galvā. Brīdī, kad cilvēks nonāk pie tā, ka viņš darbojas tajā dārzā, 

sākumā ir tā romantiskā jūsma, bet tad izrādās, ka aug nezāles, ka dārzs ir jālaista, ka uzkrīt kukaiņi un slimības, un nekas nesanāk. Tad cilvēks nonāk pie tā, ko īsti grib, ko var un cik tas maksā," viņš skaidroja. 

Uzturēt pilsētā dārzus, zālienus, puķu kastes – tās ir ārkārtīgi lielas izmaksas. Tāpēc mūsdienās tiek meklētas alternatīvas, piemēram, pilsētā ienāk dabisko pļavu fragmenti. Tāpat cilvēki vienkopus cenšas sadzīvot ar dažādiem kukaiņiem un dzīvniekiem, iekopjot dārzus tā, lai tie nekaitētu apkārtējiem iemītniekiem. 

Birznieks atzina, ka dārzkopība no malas šķiet ļoti vienkārša, jo mūsu omītes zināja, kad, kur un ko sēt, kā arī ko ar visu izaudzēto pēc tam iesākt. Taču patiesībā tas nav tik vienkārši – augi ir dzīvi un var būt ļoti prasīgi, turklāt katrs zemes pleķītis ir citādāks. Vienlaikus cilvēki arvien vairāk atgriežas pie šī paraduma. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt