"Bet vairāk šobrīd ir liešanas, es teiktu, jo tie augi, kas pastiprināti mīl ūdeni, piemēram, hortenzijas, kas tagad ir ļoti populāras un modernas, ap kurām tagad viss grozās, – vajag pastiprināti liet, jo lapas nolaižas.
Tas ir ļoti netipiski septembrim. Augu gatavošanās ziemai vai, kā dārznieki saka, nobriešana arī tiek nobīdīta pašlaik," atzina Rožukalne.
Dārzkope atklāja, ka tad, kad sākusi strādāt dārzkopībā, visi stādi audzētavās parasti tika izrakti septembra beigās. Tagad šis process jau otro gadu nobīdījies līdz oktobra vidum.
"Manā burtnīciņā šajā datumā ir rakstīts, neesmu pierakstījusi, kurā gadā, bet salīdzinoši nesen, ka zied puķes, kurām sen jau bija jābeidz ziedēt. Tik ilgstošs siltums ar tik augstu temperatūru, protams, nav bijis, bet tāda ziedēšana gan ir bijusi jau iepriekš," pauda Kaminska.
Kamēr ziemcietes vēl pilnos ziedos, koki lapas jau sākuši nomest. Kā katru rudeni, arī šogad daudzus dārzu īpašniekus nomāc jautājums, ko ar tām iesākt. Vai tiešām visas jāvāc maisos un jānodod?
"Vai katrs spēj novērtēt tās slimības, kas ir uz lapām? Ja tiešām koks ir veselīgs, jauns un lapas ir labas un tīras, tad ar tām kaut ko varētu darīt, bet, ja lapas ir plankumainas un visas ir ar sēņu slimībām, (..) tad ir jādomā, kā tās lapas dabūt no dārza ārā," uzsvēra Rožukalne.
Skaidrs, ka lapas ērti varētu izmantot mulčēšanai, kompostam vai augu segšanai, bet tas ir risks ievazāt dārzā sēņu slimības.
"Tās var likt kompostā, kurā mēs lietojam biokompostētāju, bioloģisku preparātu, kuru uzlejam, lai tas uzkarsē šo komposta kaudzi un šīs sēņu sporas iznīcina," ieteica Kaminska.
Ozollapas, piemēram, lieliski noder augu segšanai, taču parastajam ozolam mēdz būt miltrasa, tāpēc lapas rūpīgi jāapskata. Nobirušās skujas un čiekurus savukārt parocīgi izmantot mulčai.
"Par lapām runājot, vēl arvien zāliens aug ļoti labi, ir silts un mitruma arī pietiek, bet lapas jau sāk krist. Neatstājam tās lapas zālienā! Ja mums ir iespēja tās sasmalcināt un atstāt kā mēslojumu, tad, jā, bet citādi gan neatstājam, jo lapas zālienu pūdē," norādīja Kaminska.
Ņemot vērā, ka laiks vēl ir silts, šobrīd vēl var zālienu nedaudz piesēt klāt, ja tas nepieciešams. Tāpat var paspēt sakņu dārzā iesēt zaļmēslojumu, bet siltumnīcā, pat ja vēl labi ražo tomāti, var iesēt pa apakšu rudzus un sinepes, lai tad, kad tās sadīgst, tās ieraktu zemē.
Vēl rudenī jāparūpējas par to, lai pavasarī augļkokus mazāk apsēstu dažādi kaitēkļi, kas šobrīd pārvietojas no koku lapām uz zariem zemāk, koncentrējoties ap stumbra apakšu. Līdz ar to nepieciešams nedaudz uzkasīt zemi ap stumbru.
"Tad, kad būs pirmie vieglie mīnusiņi, būtu ideāli to apdobīti ap stumbru uzrakt – tas kaitēkļus uzreiz uzšauj augšā. Tāpat šis ir mirklis, kad jāvāc visi puvušie augļi – ne tikai pa zemi, bet arī tie, kas palikuši kokos. Ja tie puvušie augļi izveidojuši tādu kā čemuru zaru galos, tos var pat izgriezt," atgādināja Kaminska.
