ĪSUMĀ:
- Pēc deviņām projekta kārtām šogad noslēdzies nodarbināto personu pilnveides projekts "Mācības pieaugušajiem".
- Sešu projekta gadu laikā jaunas zināšanas apguva 75 tūkstoši Latvijas nodarbināto.
- Kopš Covid-19 pandēmijas daļa mācību notiek arī tiešsaistē.
- Vislielākā interese bijusi par izglītību elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.
- Liela interese bijusi arī par uzņēmējdarbības, finanšu un grāmatvedības jomām.
- Taču neizmantotās iespējas projekta laikā ir bijušas būvniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un kokrūpniecībā.
- Tāpat mazāk nodarbināto zināšanas apguva ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī veselības un sociālajā aprūpē.
- Vecākajam dalībniekam bijis 81 gads – apguva digitālās prasmes.
- Nākotnē mācības plāno piedāvāt arī tiem nodarbinātajiem, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu.
Ir vēla rudens pēcpusdiena, un telpu pamazām piepilda krēsla. Pavisam drīz vienīgā gaisma istabā atspīdēs no datora, kur atvērtā saziņas vietnes "Zoom" logā pamazām iedegas viens kvadrātiņš pēc otra – cilvēki, kas kopā ar mani ir pieslēgušies attālinātajai lekcijai "Digitālā mārketinga pamati".
Jau drīz ekrānā parādās arī lektore, un turpmākās divas stundas mēs, gluži tāpat kā divus citus darba nedēļas vakarus, apgūsim jaunas zināšanas šajā nozarē.
Līdzīgi savu brīvo laiku darba dienās un dažkārt arī brīvdienās jau sešus gadus pavadīja vairāki desmiti tūkstošu Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā Eiropas Sociālā fonda nodarbināto personu profesionālās pilnveides projekta "Mācības pieaugušajiem" dalībnieki.
Šī projekta ietvaros nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji varēja apgūt kādu mācību kursu, tā atsevišķu moduli vai pat moduļu kopu, tā attīstot savas zināšanas. Turklāt 90% šo kursu cenas sedza finansējums no Eiropas Savienības.
Cilvēku interese par "Mācībām pieaugušajiem" bija liela, un daļa piedāvātajām programmām pieteicās vairākkārt, stāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane: "Lai arī programmas ietvaros cilvēki mācības var apgūt kopumā divas reizes, daudzi vēlējušies to darīt arī trešo reizi."
Aktīvākās visās deviņās projekta kārtās bija sievietes – 66% no kopējā audzēkņu skaita; lielākā daļa mācību dalībnieku bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem.
Sešu gadu laikā vairāk nekā 60 izglītības iestādes zinības alkstošajiem cilvēkiem piedāvāja dažādu kvalifikāciju, ilguma un sarežģītības izglītības programmas klātienē, bet kopš pandēmijas – arī attālināti.
Svarīga saskarsme ar citiem
To vidū bija arī 33 gadus vecā Agita, kura apguva digitālo mārketingu un kursiem pieteicās, lai atsvaidzinātu savas zināšanas par aizvien strauji mainīgo nozari.
"Strādājošam cilvēkam šādi mazie kursi labās mācību iestādēs ir ļoti vērtīgi," viņa atzina.
Mācības esot bijušas vidēji grūtas – daudz kas bijis jau labi zināms un loģiski izprotams, taču arī vispārzināmas lietas der atkārtot, viņa stāstīja. Viss notika attālināti, jo tolaik spēkā vēl bija Covid-19 pandēmijas dēļ noteikti ierobežojumi.
"Sapratu, ka man šāda mācību pieeja neder, man labāk patīk un labāk spēju uzņemt informāciju klātienē. Kā arī man nepieciešama mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Diemžēl, online kursos to ir teju neiespējami izdarīt.
Manā kursā bija cilvēki ar lielu pieredzi mārketingā, labprāt būtu ar viņiem iedzērusi kafiju un pārrunājusi, kā viņi strādā, kādi ir viņu ieteikumi. Kopumā es ieteiktu šāda veida kursus, tie noteikti noder redzesloka un zināšanu paplašināšanai," atcerējās Agita.
Kamēr Agitai šī attālinātā pieeja nebija īstā, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tā pavēra iespējas mācībām arī tajās augstskolās un mācību iestādēs, kuras citādāk viņi nespētu aizsniegt.
"Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, Covid-19 pandēmija mums deva arī zināmas mācības un ieguvumus – mēs uzsākām attālinātās mācības tiešsaistē. Šī mācību forma sevi attaisnoja, jo pieprasījums pēc attālinātām mācībām ir bijis ļoti liels," sacīja Purmale-Baumane.
Impulss tālākām mācībām
Pandēmijas laikā "Mācības pieaugušajiem" uzsāka arī 38 gadus vecais Artūrs. Pieteikties viņu motivēja sieva. Lai arī viņa ikdiena saistīta ar būvniecības nozari, šajā projektā Artūrs ieguva zināšanas radošajā nozarē – apguva video un skaņas apstrādi.
"Izglītība deva motivāciju attīstīt savas prasmes un veicināja radošās izpausmes, kas rezultējās ar vēl diviem mācību kursiem, tiesa gan – par paša līdzekļiem," stāstīja Artūrs.
Mācību process esot bijis viegls, taču lielākais izaicinājums bija atrast motivāciju. Īpaši pēc garas, aizņemtas darba dienas: "Bieži ir nācies arī noskatīties uz neieinteresētiem dalībniekiem, kā arī to, ka cilvēki nespēj tikt galā ar e-vides rīkiem. Protams, arī vajadzēs aktīvi iesaistīties un ārpus nodarbībām pašam apgūt dažas lietas padziļināti. Lielākie šķēršļi, protams, ir nogurums un laika trūkums, jo ne vienmēr gribas pieslēgties "Zoom" nodarbībām pēc garas, nogurdinošas dienas. Vai arī mājās ir mazi bērni, kuri prasa uzmanību mācību procesa laikā, bet tas viss ir risināms lielums."
Lai arī kursu viņš apguva ar savu pašreizējo profesiju nesaistītā jomā, kā lielākos ieguvums Artūrs nosauca zināšanas, iedvesmu tālākām mācībām un mācībās iegūtos paziņas un draugus.
Katra projekta "Mācības pieaugušajiem" kārta arī tika pielāgota aktuālajai situācijai darba tirgū – pastiprināta uzmanība pievērsta vai nu zināšanām kādā nozarē, vai sociālajai grupai.
Tā piemēram, astotajā kārtā atlasītajās izglītības programmās īpaša uzmanība bija pievērsta cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, bet kādā citā kārtā, uzklausot darba devēju vajadzības, apmācīti cilvēki darbam reģionālajās bibliotēkās.
Ne visi, kas mācības uzsāk, tās arī beidz. Ja nodarbinātais kādu iemeslu dēļ mācību kursu pameta pirms laika, soda sankcijas pret viņu netika virzītas, taču mācību iestāde par šo cilvēku saņēma tikai nodarbinātā iemaksātos 10% no kopējās kursa cenas. Tādēļ neskaidrības vai iebildes pret studiju kvalitāti jāizsaka laikus, jo mācību iestādes ir papildu motivētas pēc iespējas lielākā absolventu skaitā.
Kopumā nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni mācības uzsāka retāk (kopumā ap 13 tūkstošiem) nekā tie, kas jau bija ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību (48 tūkstoši), turklāt arī uzsāktās mācības šie cilvēki pabeidza retāk (79%) nekā zināšanas un kvalifikāciju ieguvušās personas (84%).
"Cilvēki ar jau iegūtu vidējo vai augstāko izglītību labāk zina, ko grib un ko viņiem vajag, nekā cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, kuri dažkārt arī mēdz pārvērtēt savas spējas, neskatoties uz to, ka pie uzņemšanas izglītības iestādes pārbauda šo cilvēku zināšanu līmeni, lai sadalītu attiecīgajās grupās," skaidroja Purmale-Baumane.
Ko cilvēki mācījās un ko nemācījās
Populārākās mācības visā projekta laikā bijušas elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (EIKT) nozarē – te zinības apguva vairāk nekā 40 600 cilvēku.
"Arī uzsvars no valdības un Eiropas Komisijas puses bija tieši informācijas tehnoloģiju (IT) prasmju pilnveide un paaugstināšana. Mums pat ir bijušas vairākas kārtas, kas ir bijušas vērstas tieši uz IT nozari, kur cilvēki varēja apgūt digitālās prasmes dažādos līmeņos," stāstīja Purmale-Baumane, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijas laikā digitālās prasmes apguva vai pilnveidoja arī daudzi pedagogi.
Valstī noteikto ierobežojumu dēļ pasniedzējiem mācības bija jāorganizē attālināti, savukārt tas sekmējis IT zināšanu apguvi vai atsvaidzināšanu.
Pieprasīta bijusi izglītība arī uzņēmējdarbības, finanšu un grāmatvedības (14 240), būvniecības (6617), kā arī transporta un loģistikas (5206) nozarēs.
Taču deviņās projekta mācību kārtās ir bijušas arī tādas nozares, kas, neskatoties uz piedāvātajiem mācību kursiem un darbinieku trūkumu, tā arī nav guvušas popularitāti: "Tādas neizmantotās iespējas šī projekta laikā ir bijušas būvniecība, metālapstrāde, mašīnbūve un kokrūpniecība. Šajās nozarēs ir ļoti liels pieprasījums pēc darbaspēka, tāpēc šīs prasmes bija iespēja mācīties gandrīz visās kārtās, bet attiecībā pret izsludināto izglītības programmu skaitu ir salīdzinoši mazs dalībnieku skaits," pauda VIAA Pieaugušo izglītības departamenta Mūžizglītības datu analītikas nodaļas vadītāja Zanda Rutkovska.
Iemesli esot dažādi. Pirmkārt, tradicionāli tās uzskata par vīriešiem piemērotām profesijām, un tieši šī demogrāfiskā grupa "Mācības pieaugušajiem" izmantojusi retāk.
"Vēl ir arī reģionālais aspekts – tās ir programmas, kuras nevar apgūt attālināti," skaidroja Rutkovska, piebilstot: "Ja digitālo prasmju programmas parasti notiek attālināti un cilvēks, neatkarīgi no tā, kur dzīvo vai strādā, vakaros var internetā mācīties, tad šīs prasmes – metālapstrāde vai kokrūpniecība – ir jāmācās klātienē."
Dažkārt cilvēku aktivitāte, piesakoties šīm mācībām, ir tik zema, ka piedāvātajā izglītības programmā mācības netiek uzsāktas.
Gadu gaitā salīdzinoši mazāk nodarbināto jaunas zināšanas apguva ķīmiskajā rūpniecībā (251), kā arī veselības un sociālajā aprūpē (499).
Vecākajam dalībniekam – 81 gads
Parasti VIAA mācību dalībniekus aicina pastāstīt, kas ir bijusi lielākā motivācija atsākt vai uzsākt mācības.
Pārliecinoši lielākā daļa, proti 42% norādīja, ka vēlas labāk veikt savu darbu, 35% tā bija motivācija pakāpties pa karjeras kāpnēm un saņemt augstāku atalgojumu, bet 40% vēlējās mainīt profesiju vai darba vietu.
Lielai daļai iecerēto sasniegt izdevies. Turklāt mācības šo gadu laikā izmantojuši ne vien jaunāka gadagājuma nodarbinātie, bet arī gandrīz 20% cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem:
"Vecākajam mūsu projekta dalībniekam, kurš ir iesaistījies mācībās, ir 81 gads – tas bija strādājošais pensionārs, kurš apguva digitālās prasmes. Tas tikai pierāda, ka tie, kas zina, ko viņiem vajag un ko viņi grib, nāk un mācās," teica Purmale-Baumane.
Lai arī projekts "Mācības pieaugušajiem" nu iegājis finiša taisnē, VIAA sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Nodarbinātības valsts aģentūru jau strādā pie nākamajiem projektiem, kas, visticamāk, būs ļoti līdzīgi: "Iespējams, mainīsies mērķa grupas vecums – varbūt varēs iesaistīties arī jaunāki dalībnieki. 25 gadu robeža šobrīd tiek pārskatīta arī Eiropas Savienībā, jo darba tirgū nonāk arī jaunāki cilvēki," stāstīja VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore.
Īpaša uzmanība nākamajā projektā tiks pievērsta arī to cilvēku profesionālajai pilnveidei, kuri šobrīd strādā nozarēs, kas cieši saistītas ar klimata pārmaiņām, piebilda Purmale-Baumane: "Nepieciešamība pēc mācībām tiks paredzēta tieši kūdras nozarē, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijā ir tapušas daudz jaunas regulas par kūdras izmantošanu. Līdz ar to būs jāpārskata sava darbība un nozare jāvirza citā virzienā."
