Dienas ziņas

Carnikavas novadu atkal vadīs D.Jurēvica

Dienas ziņas

Rēzeknē atjaunota Zaļā ebreju sinagoga

Jaunieši laukos pārņem vecāku saimniecības

Valkas novadā saimniekošanu «Lejasciņos» no vectēva pārņem mazdēls Kristaps

Pieredze liecina, ka jaunajai paaudzei daudz vieglāk pārņemt vecāku izveidotās saimniecības. Šāds piemērs ir zemnieku saimniecība “Lejasciņi”, kuras pārvaldība nu ir 22 gadus vecā Kristapa Sulas pārziņā. 

Atbalsts jauniešiem sākt un attīstīt uzņēmējdarbību laukos kļuvis vieglāk pieejams, taču ne visi, kuri vēlas pieteikties, atbilst kritērijiem, bieži vien jauniešiem vieglāk pārņemt vecāku saimniecību.  Līdz ar paaudžu nomaiņu mainās arī saimniekošanas veids, specializācija, un bieži  saimnieciskā darbība paplašinās.  

Saimniecības darbu organizēšana, finanšu vadība, līgumu slēgšana, kā arī sarunas ar potenciālajiem pircējiem – tāda ir 22 gadus vecā Kristapa Sulas ikdiena. Šopavasar viņš pārņēma saimniecības “Lejasciņi” vadību, kura vairākus desmitus gadu bijusi vectēva pārziņā. Galvenais rūpals ir graudkopība un mežsaimniecība, taču Kristaps audzē arī zirņus un griķus, kopumā apsaimniekojot 500 hektāru zemes. Ar lauku darbiem puisis iepazinās jau bērnībā.    

“Lejasciņi” saimnieka vectēvs Vilis Jansons stāstīja, ka kādreiz  Kristaps viņam brauca līdzi, bija viens traktors, “tad mēs cauru diennakti strādājām”.

“Es pamatā pa nakti gatavoju augsni, un tad viņš kratījās man līdzi traktorā,” atceras vectēvs.

“Lejasciņos” saimnieko arī Kristapa jaunākais brālis, kurš pēc vidusskolas absolvēšanas plāno studēt inženierzinātnes, lai saimniecībā varētu vadīt tehniskos darbus. Strādāšana laukos ģimenei ir dzīvesveids, turklāt darbība vērsta uz ilgtspējīgu attīstību. Kristaps atzīst – uzsākt uzņēmējdarbību no nulles ir ļoti grūti, vajadzīgi ne tikai lieli ieguldījumi, bet arī pacietība. 

 “Mūsdienās nav tik izplatīti, ka cilvēki domā ilgtermiņā. Daudzi cilvēki dzīvo šodienai tikai, bet lauki – tā ir vieta, kur ir jāmācās izplānot sava dzīve ilgāku gadu griezumā,” spriež Kristaps.

Tikmēr Vilis Jansons piebilst, ka, viņaprāt, “vienai otrai daļai pietrūkst uzņēmības, būtībā, ja tā rēķina, tad principā laukos tu esi nodarbināts visas 365 vai 366 dienas”.

Lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže norāda – uzņēmējdarbības uzsākšanu laukos kavē ne  tikai lielu ieguldījumu nepieciešamība, bet nereti problēma ir arī attieksmē – jaunieši grib pelnīt uzreiz, taču lauksaimniecība nes peļņu tikai pēc vairākiem gadiem. 

 “Zeme jau lielāka nepaliek. Skoliņas paliek mazas, un, ja ir jauns cilvēks, tad viņam ir jādomā par ģimeni, ne tikai par savu darbu, tā kā tas ir tas mīnuss, kas droši vien bremzē jauniešus,” pieļauj Sniedze Ragže.

Valkas novadā arvien palielinās to jauniešu skaits, kuri saimniecības pārņem no saviem vecākiem, tās paplašina un modernizē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti