Stiprie stāsti

Konkursa "Sējējs" laureāti: "Jāņkalnu" saimnieki Vestienas pagastā

Stiprie stāsti

Laura Nikolovska - kūku cepēja un kafejnīcas "Kūku feja" saimniece Madonā

Viktora Grūtupa uzņēmums "Rāmkalni Nordeco" ir lielākais sukāžu cehs Baltijā

Uzņēmējs Viktors Grūtups: Jurisprudencē vienmēr ir konflikti, bet uzņēmējdarbībā visi ir laimīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Baltijas lielākā sukāžu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» īpašnieks Viktors Grūtups savulaik ieguvis izglītību jurisprudencē, taču viņa sirdsdarbs vienmēr bijusi uzņēmējdarbība. Viņaprāt, jurisprudence nozīmē nemitīgu dzīvi ar konfliktiem, savukārt uzņēmējdarbībā gan uzņēmējs, gan klients ir laimīgi, Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” apgalvoja Grūtups.

Pirms pieciem gadiem Siguldas novada Inčukalna pagastā uzbūvētais sukāžu cehs ir lielākais Baltijā. Tur top cidoniju, rabarberu, ķirbju sukādes, pastilas un sulas, Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” stāstīja uzņēmumu īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš 20 gados izveidojis daudznozaru uzņēmumu, kurā nodarbojas ar ēdināšanu, slēpošanu un citiem atpūtas pakalpojumiem, pēdējos gados arī ar bioloģisko lauksaimniecību. Uzņēmumā "Rāmkalni Nordeco" strādā 50 darbinieki, bet visās nozarēs kopā – 250. 

Grūtups dzimis un audzis Inčukalnā, kur bērnībā vecākiem palīdzējis dažādos lauku darbos. “Man visa bērnība bija tāda darba un atpūtas nometne, tēvs diezgan krietni dzenāja pa darbiem. Ja atskatos tagad uz to visu, tad kolosāli – iespēja ieaudzināt darba tikumu uz mani tika realizēta pilnībā, paldies tēvam un mammai,” viņš secināja. 

Tēva, advokāta Andra Grūtupa, iespaidā Viktors ieguvis juridisko izglītību, taču sirdsdarbs vienmēr bijusi uzņēmējdarbība.

“Neraugoties uz manu juridisko izglītību, visu laiku kuļos pa laukiem un pa sabiedrisko ēdināšanu,” viņš teica. 

“Uzņēmējdarbība aizrauj vairāk, jo skaidrs, ka jurisprudence ir dzīve ar konfliktiem –  vienmēr ir kāds konflikts, ko risini. Uzņēmējdarbībā visi ir laimīgi, jo, ja esi garšīgi uzcepis kotleti, tu esi priecīgs un klients ir paēdis un priecīgs, visi ir apmierināti,” uzņēmējs secināja. 

Vienlaikus Grūtups atzina, ka uzņēmējdarbībai sevi nākas veltīt katru dienu bez brīvdienām, vienlaikus cenšoties saglabāt pozitīvismu. “Biznesā 80% visi ir optimisti, citādāk visi būtu prātā sajukuši,” viņš piebilda. 

Arī Covid-19 vīrusa iespaidā regulāri nācies pielāgoties un mainīties. “Tas ir tāds biznesa skaistums un posts, ka jābūt super elastīgam, jo dzīve visu laiku saka – tagad būs šitā, tagad nevarēs sēdēt pie galdiņiem, tagad varēs sēdēt pie galdiņiem, bet tur būs tā,” uzņēmējs stāstīja. 

“Tev nav variantu, jāžonglē tam visam līdzi un jāskatās, kā to visu risināt, plus tu vēl atbildi par cilvēkiem, kas pie tevis strādā. Sirmi mati ir tieši no turienes.

Bet es absolūti nesūdzos. Man mans darbs patīk, man ir interesanti,” viņš uzsvēra. 

Pirms pieciem gadiem Inčukalna novadā uzbūvētā sukāžu ražotne ir lielākā Baltijā. Grūtups stāstīja, ka ideja par ceha būvēšanu radās pēc 2009. gada krīzes. 

“Mēs sapratām, ka cilvēki vairs nav gatavi tērēt tik daudz naudas ēšanai ārpus mājas un atrakcijām, tad pievērsāmies pārtikas ražošanai. Mēs sākām ar sukādēm, saldējumu, pelmeņiem, pat makaronus ražojām vienu brīdi, arī gaļas kūpinājām. Tad ieraudzījām, ka sukādes ir lieta, uz ko koncentrēties, kas ir perspektīvāka. Sapratām arī, ka pašiem vajag audzēt,” atminējās uzņēmējs. 

Šobrīd cehā saražoto produkciju “Rāmkalni Nordeco” eksportē visā Baltijā, Kuveitā, Vācijā, Skandināvijā, ir liels klients arī Japānā. Grūtups savu uzņēmējdarbību arvien plašāk attīsta arī lauksaimniecības nozarē, audzē auzas, rudzus, kviešus, zirņus, vēlas pamēģināt arī griķus. 

“Pa Covid-19 laiku esam uzbūvējuši maizes krāsni. Mans sapnis ir, ka mēs paši no saviem graudiem samaļam miltus un uzcepam maizi,” viņš stāstīja.

“Juridiskajā fakultātē nemāca zemi art, tāpēc mācos kursos, ko Latvijas Lauku konsultāciju centrs organizē, un esmu apguvis bioloģiskās lauksaimniecības pamatus,” pastāstīja uzņēmējs.

Grūtups uzskata, ka latvieši uzņēmējdarbībā ir ļoti konkurētspējīgi, tikai nevajag baidīties darīt. “Latviešiem vajag darīt pēc iespējas vairāk, jo tas, kas svarīgi mums kā nācijai, tautai,  mums ir jāceļ pašlepnums, jāapzinās, ka varam, ka darām, ka sanāk. Mums ir gudri un spēcīgi cilvēki, un vajag kaut kā dabūt jaunus cilvēkus uz laukiem, vajag dot iespēju cilvēkiem būt saimniekiem,” viņš secināja. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti