Šajā skolā mācījušies un aizvien mācās liels skaits latviešu, parasti sevi atrodot audiovizuālo mediju programmā, kura dod lielākas priekšrocības praktizēt tieši filmu studijas. Tomēr Līva Vilnīte ir bakalaura programmas "Crossmedia" pēdējā gada studente. Trīs gadu laikā režisējusi četras īsfilmas un vēl viena - skolas noslēguma filma - tiek uzņemta šonedēļ.
"Jā, es šogad beidzu Baltijas Filmu un mediju skolu un gribas aiziet tā smuki. Kaut arī es mācos Krosmedijus, kas vairāk prasa papīra darbus, bet, kamēr ir iespējas un skola nodrošina ar ekipējumu, kā arī ir iespējams sadarboties ar pasniedzējiem un profesionāļiem, kas spēj dot brīnišķīgu padomu, vēlos izmantot šo izdevību un veidoju savu noslēguma filmu „Saulīte”," stāsta Līva Vilnīte.
Līvas vārds plašākai auditorijai izskanēja februārī, kad Igaunijā prezentēja tās arhitektūras īsfilmas, kas tapa sadarbībā ar Igaunijas Arhitektu savienību un jauniešiem no Filmu un mediju skolas.
Starp konkursa kārtā izvirzītajiem Igaunijas studentiem arī latviešu studentes Līvas scenārijs tika akceptēts - un filma radīta. "Ir ļoti patīkami, ka ir cilvēki, kuri ir gatavi ziedot savus līdzekļus un laiku, lai dotu studentiem iespējas. Tomēr skolas iekšējos mācību projektos nevar izbaudīt to, kā ir strādāt ar īstu klientu, reāliem objektiem un lokācijām. Un tās ir lietas, ar kurām saskaramies, strādājot vidē, kas ir mazliet tuvāka tam, ko mēs darīsim pēc skolas. Kā rezultātā šī pieredze ir ļoti pozitīva un ir patīkami, ka ir kāds, kurš sniedz šādu iespēju studentiem," projektu raksturo Līva Vilnīte.
Par to, ka latvieši piedalās un veido dažādus filmu projektus Igaunijā, var dzirdēt ļoti bieži. Tieši aprīlis un maijs ir tie saspringtākie mēneši, kad studenti steidz uzņemt savas gada noslēguma filmas.
Mazliet neierasti, taču Līvas filma “Saulīte” tiks uzņemta Latvijā, tā teikt, atņemot lielāko daļu skolas filmēšanas ekipējuma pārējiem uz vairāk kā nedēļu.
Pati Līva smejas, ka, tuvojoties aprīlim, tieši šī iemesla dēļ šķībi skatieni uz latviešu komandas pusi tiek veltīti arvien biežāk. Līvas filmai tika un aizvien tiek vākts papildu finansējums, jo visu filmas budžetu sedz paši jaunieši.
"Zem pozitīva vārda ir ļoti smags dzīves stāsts, bet tas būs atkal interesanti, jo, ja arhitektūras filma pati par sevi bija ļoti tīra un plika, un savā ziņā ierobežota, tad šī ir filma, kurai nav nevienas robežas, kas ir tik pilna gan ar emocijām, gan vizuāliem efektiem, ka es domāju - mums būs ļoti interesanti," par filmu "Saulīte" stāsta Līva.
Līdzās Baltijas Filmu un mediju skolas jauniešiem šī projekta ietvaros sadarbība notiek arī ar RISEBA, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas un Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas brīvprātīgajiem studentiem.
"Ja gribi darīt un ir idejas un motivācija, tad būs arī daudzi citi cilvēki, kas vēlas ar tevi strādāt kopā. Un skola dod šo telpu, kur šo savu ideju vari arī piepildīt un realizēt," pārliecināta ir Līva.
Šo trīs gadu laikā jaunieši, kas mācās Baltijas Filmu un mediju skolā, vairāk vai mazāk tiek piesaistīti projektiem, kas ir tiešā vai netiešā saskarē ar Igauniju. Tāpēc ļoti bieži šo jauno talantu radītie darbi un sasniegumi nenonāk līdz Latvijas auditorijai. Aprunājoties ar studentiem Tallinā, visi apstiprina to, ka labprāt atgrieztos, strādātu savā sfērā un ieguldītu savu motivāciju Latvijā.
"Protams, ka es gribu atgriezties Latvijā, man ļoti pietrūkst Latvijas. Patiesībā tieši pēdējos mēnešos es saprotu to, cik ļoti man pietrūkst Latvijas, manu cilvēku, manas valodas. Jo vairāk es strādāju un jo vairāk kaut ko daru, es vēlos to darīt ar saviem cilvēkiem un priekš saviem cilvēkiem. Es vēlos, lai tiek ieguldīts darbs kaut kamī tādā, kam ir vērtība. Un šeit – tad, kad neesi savējais, tas ir citādāk. Man gribās atpakaļ, be -, ko es tur darīšu? Redzēšu, es ceru, ka es strādāšu savā jomā. Visi cer, ka strādās savā jomā," apcerīga par savu nākotni ir Līva.
Patlaban gan Līvai jākoncentrējas uz Tallinas Mediju skolas noslēguma filmas veidošanu un bakalaura darba aizstāvēšanu.
