Kad Simonai bija trīs gadi, viņa saslima ar asinsvēzi. To izārstēja, bet vēlāk sekoja problēmas ar sirdi. Aritmijas dēļ viņa vairākkārt nonāca slimnīcā. Reiz jau bija uzņemta transplantācijas rindā. Viņai kļuva labāk, un viņu no rindas izslēdza. Šogad rindā uzņēma atkal.
Simona ārstei prasījusi, cik ilgi jāgaida, jo tie var būt arī vairāki gadi. Simona sacīja: “To jau nevar zināt – varbūt pēc mēneša. [Tagad] tāda laime, tāda laime. Es esmu tik laimīga.”
Veselības problēmu dēļ Simona nestrādā iegūtajā ekonomistes profesijā. Tagad, pirms Adventes, darinājusi skaistus vainagus. Un tas bija gluži liktenīgi, jo, tos tirgojot, ieraudzījusi profesoru Uldi Strazdiņu, kurš veic transplantācijas.
“Nejauši sagadījās Pirmajā adventē un, kā man stāstīja paciente, viņa bija mani redzējusi Kalnciema tirdziņā. Viņa esot nodomājusi, vai tik kaut kas nenotiks,” pastāstīja Stradiņa slimnīcas virsārsts akūtajā sirds ķirurģijā Strazdiņš.
Nākamajā vakarā Simona saņēma sirds donora tuvinieku piekrišanu, un Stradiņa slimnīcā sekoja sešas donora orgānu transplantācijas. Donora – jaunā vīrieša sirds – tagad pukst Simonas krūtīs. Paciente atstāstīja notikušo: “Bija jāorganizējas. (..) Tad gan man bija sajūta, ka saviem tuvākajiem jāpasaka, ka es visus mīlu. Jo nevar zināt, kā tas beigsies.”
“Operācija pagāja labi, sākās stundu pirms pusnakts un piecu stundu laikā beidzās. Un ir tik labi, ka mums ir no kovida brīva zona. Neviens nav atcēlis citas saslimšanas, un cilvēki no citām slimībām iet bojā biežāk nekā no kovida,” norādīja profesors Strazdiņš.
Savukārt slimnīcas Sirds ķirurģijas centra virsārste Gunta Vēvere atzīmēja: “Sargāt [Simonas veselību] par daudz arī nav labi, jo mērķis ir atgriezt normālā dzīvē. Rēta sāp tik, cik sāp, un gulēt ir tik grūti, cik ir. Bet atgriezies dzīvesprieks. Tagad viņas dzīve kļūs normāla kā vairumam cilvēku.”
Simonai ir daudz plānu, ko vēlas pagūt pirms Ziemassvētkiem.
“Es esmu optimistiska, domāju, kas jāizdara mājās. Skapis jāizkrāmē. Daudz ko mainīt, arī ēšanas ziņā. Vingrošana, tās kājas... Nekādu fitnesu, bet, ko varēšu, es darīšu. Es esmu bezgala laimīga. Un es bezgala pateicos donora piederīgajiem, ka tas viss ir noticis, kaut vairāk [tādu] pieteiktos. Jo viens var glābt daudzus, tas ir kaut kas ļoti liels,” pauda Simona.
