"Mēs savu zemi sargājam, piedaloties NATO starptautiskajās operācijās pasaulē. Mēs parādām, ka mēs ne tikai prasām, lai mums sniedz atbalstu, bet arī mēs esam gatavi to darīt," saka Ieva Jordane-Liflande.
Viņa atbild par mācību plānošanu, kurās piedalās Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes vienības – gan Latvijā, gan ārpus tās. Šobrīd kapteine jau trīs mēnešus atrodas starptautiskajā operācijā KFOR Kosovā. Tur viņa ir kontingenta komandiera vietniece, kā arī sadarbības virsniece starp rotu un bataljonu.
"KFOR misija Kosovā – būt vidutājam starp divām konfliktējošām pusēm, kas ir Kosovas serbi un Kosovas albāņi. Mūsu misijas mērķis ir miera uzturēšana šeit. Angļu valodā "freedom of movement" jeb brīvas kustības nodrošināšana un drošas vides nodrošināšana visiem Kosovas iedzīvotājiem," skaidroja kapteine.
Viņa pastāstīja, ka nozīmē būt vidutāja lomā šādā misijā: "Karavīrs, kad dodas uzdevumā, vienmēr patur galvā, ka var būt dažādas situācijas. Par laimi šobrīd nav bijis tā, ka būtu vajadzīgas kādas papildu rīcības. Karavīriem ir vidutāja loma – aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem un likt viņiem sajust, ka mēs esam šeit viņu labā, ka mēs esam viņu draugi, nevis ienaidnieki."
Ievai Kosova mazliet atgādina Latviju deviņdesmito gadu sākumā, kad mēs sākām veidot savu neatkarību. "Tas izpaužas gan cilvēku domāšanā, gan arī vidē, ko šeit sastopi. Ir tāds neliels deja vu."
Kapteinei misija ilgs vēl trīs mēnešus. Esot prom no ģimenes tik ilgi, būtiska loma ir mūsdienu sakariem. Viņa ar ģimeni sazinās teju katru dienu vai katru otro dienu.
Lielu atbalstu viņai sniedz vīrs: "Tā kā viņš pats ir karavīrs, viņš šo situāciju ļoti labi izprot. Mēs šobrīd esam apgrieztās lomās, jo mūsu laulības laikā viņš ir divas reizes bijis starptautiskā operācijā. Šobrīd ir viņa iespēja saprast, kā tas ir, kad tevi gaida mājās. Savukārt viņš ļoti labi saprot, kā ir, kad tu esi projām. Vīrs ir viens no tiem, kas iedrošina un kādā šaubu brīdī pamudina vairāk."
Atbalsts tiek saņemts arī no kolēģiem.
Ieva Jordane-Liflande dienestā ir jau 18 gadus. Viņa uzskata, ka izvēle dienēt bruņotajos spēkos bijusi asinsbalss, jo viņas tēvs un abi vectēvi ir dienējuši.
Viņas sirdslieta ir basketbols. Kapteine spēlē basketbolu NBS vienībā. Piedaloties starptautiskajos turnīros, tas viņai ļauj apzināties patriotismu: "Sarkanbaltsarkanais karogs, manuprāt, ir viens no skaistākajām mūsu valsts simboliem. Dziedot himnu, vienmēr skudriņas pārņem. Tās ir tās mazās nianses, kas rada prieku un pārliecību. Tu zini, par ko tu stāvi un cīnies."
"Brīvība un savas valsts neatkarība, manuprāt, ir katra ikdiena. Tas ir tas, par ko jādomā katru dienu, ne tikai kādos kritiskos brīžos.
Ja tu sāc par to domāt kritiskā brīdī, tad varbūt jau ir par vēlu. Manuprāt, viena no domām, kurai visu laiku jābūt, – ja ne pirmajā plānā, tad visu laiku kaut kur pakausī – viss, ko es daru, viss, ko es domāju, lai man būtu, ko tālāk nodot maniem bērniem, maniem mazbērniem. Lai viņi varētu dzīvot un lepoties ar to, ka viņiem ir sava valsts. Mēs esam izredzēti, jo nav daudz neatkarīgu valstu. Nav daudzām valstīm savas valodas. Mazai domai pakausītī jābūt par to, ka es stāvēšu un kritīšu, centīšos darīt visu, kas manos spēkos, lai maniem bērniem un mazbērniem būtu tā pati vērtība un vieta, ko saukt par mājām," sacīja Jordane-Liflande.
Valsts svētkus kapteine sagaidīs Kosovā. Ieva Jordane-Liflande cer, ka varēs skatīties 18. novembra gājienu. Par godu Lāčplēša dienai karavīri Kosovā rīkos starptautiskās sacensības, tādā veidā skaidros sadarbības parteriem 11. novembra nozīmīgumu latviešiem.
"Esot prom no mājām un iegūstot cita veida pieredzi, karavīrs kļūst profesionālāks un bagātāks ar savu pieredzi un, iespējams, ar savādāku skatījumu uz dzīvi. Viņš novērtē to, ka mūsu zeme ir mūsu un ka šobrīd mēs varam būt laimīgi un pateicīgi, ka mums nav vajadzīgi tik lieli spēki, kas diendienā patrulē ielās, nodrošinot brīvību un drošību. Mēs principā esam drošībā," sacīja kapteine.
