Viņš pastāstīja, ka Ukrainā viņu visvairāk pārsteidza cilvēku izturība un uzvedība, pat varonība. "Arī šodien Latvijas svētku kontekstā mēs pieminām savus valsts cīnītājus, kas atdevuši dzīvību un veselību par savu valsti. Šīs cīņas notiek šobrīd pie viņiem.

Un šobrīd top viņu [ukraiņu] Lāčplēša diena," sacīja Malzubris.

Ārsts pauda cerību, ka Ukrainā ievainoto plūsma stabilizējas ar tendenci samazināties. Un tāpēc nozīmīgi ir Rietumu modernie ieroči, kas domāti ne tik daudz uzbrukumiem, bet gan palīdz glābt ukraiņu dzīvības, aizsargājot viņus.

Lai gan kopumā ievainoto plūsma, visticamāk, mazinājusies, tomēr ievainojumi diezin vai kļuvuši mazāk smagi. Vienlaikus ārstu iespējas palīdzēt esot lielākas.

"Katra diena ir kā liela traģēdija, kas varbūt notiek kādā valstī reizi dažos gados. Tad šeit tas notiek nepārtraukti. Katru dienu, visu laiku. Un smagi ievainoti pacienti, kas prasa daudz mediķu laiku, uzkrājas. Un šādi krājušies astoņus mēnešus.

Tas rada ļoti lielu slogu. Piegādes un palīdzība ir vajadzīga nepārtraukti, un, iespējams, būs vajadzīgas daudzus gadus, lai palīdzētu tiem, kas ir cietuši," skaidroja mediķis.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.