Ir deviņi no rīta, un Ciblas novada Pušmucovas ciemā, kur pasta nodaļa slēgta jau labu laiku, bet pasta pakalpojumus var saņemt tikai vienu stundu dienā, aizvadītā gada labākā pastniece Liene Cimbaļuka straujā solī iziet pagasta ēkas garo koridoru un uzreiz aicina apmeklētājus savā nelielajā darba telpā. Šodien viena no pirmajām te iesteidzas vietējās bibliotēkas vadītāja Ilga:
“Esmu bibliotēkas vadītāja un man vajag uz Nacionālo bibliotēku aizsūtīt vienkāršo bandroli, jo ir tāds pakalpojums SBA - starpbibliotēku abonementas, - un tas nozīmē, ka mēs no jebkuras bibliotēkas varam pasūtīt grāmatas uz savu bibliotēku un lasītājs var saņemt to, ko vēlas pēc sava pasūtījuma. Ir ļoti ērti, ka man te pasts ir tepat aiz sienas. Es pastā parasti iegādājos arī jaunāko presi, to, kā nav bibliotēkā.
Man patīk, ka Lienīte savu darbu dara ar mīlestību un prieku.”
Liene jau paspējusi iepakot bandroli un nāk talkā citai apmeklētājai, kura šodien iegriezusies pastā, lai apmaksātu elektrības rēķinu un nopirktu karti tālrunim. Aktivizējusi telefona karti, Liene rēķinus, čekus kārtīgi sapako un atdod atpakaļ, jo pensionāri esot atbildīgi un glabājot visus dokumentus.
Nelielajā telpiņā ar galdu, seifu un pāris krēsliem viens pēc otra nāk vietējie cilvēki – kāds pērk avīzīti, kāds maksā rēķinu, kāds nāk pat ar lūgumu salabot mazgājamajā bļodā iekritušu telefonu. Pensionāre Otīlija priecājas jau par to, ka ciematā vispār ir pieejami pasta pakalpojumi:
“Protams, tas ir ļoti labi, jo nekur nav jābrauc, un mums vēl tāda laba pastniecīte! Viņa ir ļoti izpalīdzīga, ļoti laipna un tas mūsdienās ir apbrīnojami. Pie viņas var griezties ar jebkuru jautājumu, nekad neatsaka. Es pastā maksāju par televizoru, par telefonu, avīzīti pērku . Šodien es gāju pie daktera un reizē pasūtīju avīzīti.”
Pensionāre Zenta uzsver, ka viņa nereti dienās, kad Liene atved pensiju tieši uz mājām, izmanto iespēju arī iepirkties, jo pasts tagad piedāvā arī tādu iespēju.
“Mums ir zelta pastniece. Mums citas nevajag.
Man viņa atnes pensiju uz mājām, te arī samaksāju par elektrību un, ko man vajag, to es pērku pie viņas. Pat tualetes papīru. Ziepes, zeķes, viss ir pie viņas. Bet pavasarī var nopirkt sēklas, nevajag uz Ludzu braukt.”
Pati Liene samulsusi no tik lielas uzmanības, ātri aizpilda kvītis, sakārto dokumentus un, aizvadot pēdējo apmeklētāju, atskārst, ka Pušmucovai paredzētā pasta pakalpojumu sniegšanas stunda jau gandrīz garām, un sāk kravāt savu lielo pastnieka somu. Tagad viņa, autovadītāja ar vairāk nekā 20 gadu stāžu, sēdīsies savā mašīnā un dosies uz Mērdzeni. Pēc tam brauks uz dziļākiem laukiem, kur pensiju vai reģionālo avīžu dienās iznāk nobraukt pat 100 kilometrus. Liene draudzējas ar visiem viensētu suņiem un arī meža ceļu aizšķērsojušais alnis sievieti nebaida.
“Braucu ar mašīnu ''Audi''. Pārsvarā cenšos izbraukt un neiestigt. Tagad jau ceļi ir pielaboti, bet ziema - tā ir ziema. Tur neko neizdarīsi. Kad nāks pavasaris, tad viss šķīdīs un ceļi arī būs ļoti grūti izbraucami, bet prese vienmēr tiek piegādāta. Ja vajag aizeju kājām. Mašīna gadās, ka lūst. Tad talkā nāk gan radinieki, gan pazīstamie automehāniķi Pušmucovā vai Mērdzenē,” par savu darbu stāsta Liene.
Šogad par saviem pastniekiem un pasta operatoriem labus vārdus, jau astoto gadu aizpildot Latvijas Pasta rīkotā konkursa anketu, ir teikuši 8556 iedzīvotāji. Latgalē visvairāk paldies saņēmusi pastniece Liene Cimbaļuka no Mērdzenes pasta nodaļas.
