Ar ''Spoku'' LTV tikās kādā teritorijā Pierīgā īsi pirms viņa došanās atpakaļ uz Ukrainu. Kaujas zonā viņš neatgriezīsies ar tukšām rokām, bet ar veselu kravu ziedotāju sagādātām lietām. Galvenais ieguvums – jaudīgs ģenerators.
"Ir šis brīnums sagādāts – 20-kilovatīgais ģenerators, kas ies uz lauka hospitāli, lai nodrošinātu visas vajadzības. Tieši šis ir nenormālākais dzīvības glābējs. Visas dzīvības uzturēšanas sistēmas, morgs, viss tiek slēgts klāt pie ģeneratoriem. Arī reanimācijas iekārtas. Ir [kravā] siltais apģērbs iekšā, ir vēl divi ģeneratori mazāki. Lieli "powerbank", ko cilvēki saziedojuši, sagādājuši. Dažnedažādākie sūtījumi, instrumenti, ierakumu sveces," pastāstīja mediķis.
Viņš arī īpaši pateicās "Ziedot.lv" par sagādāto nakts redzamības iekārtu: "Šāda lietiņa ir ļoti, ļoti, ļoti nozīmīgs ieguvums, jo ļauj mums strādāt naktī, veikt evakuācijas, nepiesaistot sev uzmanību, kas ir ļoti no svara."
Savu īsto vārdu un seju ''Spoks'' lūdza neatklāt. Arī par savu pagātni daudz nerunāja. Vien atklāja, ka militārās lietas viņam nebija svešas arī pirms 24. februāra.
Lēmumu doties uz Ukrainu pieņēmis uzreiz pēc pirmajām ziņām par Krievijas iebrukumu: "Atceros to 24. februāra agro rītu. Tieši sanāca uz darbu braukt. Brauciena laikā feisbukā pamanīju tiešraidi no Kijivas, ka ir sirēnas. Tajā brīdī es sapratu, kur es tuvākajās dienās dodos. (..) Citos konfliktos ir pelēkā zona, tie ir tādi pelēkie konflikti, bet šeit viss ir skaidrs. Tas ir acīmredzams karš par Eiropu un Eiropas vērtībām."
Karu Ukrainā viņš raksturoja kā nežēlīgu:
"Savā pieredzē saistībā ar militārajiem konfliktiem un citu cilvēku pieredzē šis ir nežēlīgākais karš, kāds vien var būt. Un vēl šis ir artilērijas karš lielā mērā."
"Tās uzvaras, ko [Ukrainas spēku] ģenerālštābs izplānoja, un tās operācijas, ko viņi veikuši, tas ir kaut kas apbrīnojams. Redzot to tehniku dzīvē, cik tās ir, un tās nav daudz salīdzinoši pret to karaspēku, kas tiek sūtīts iekšā, tad taktiski ir veiktas brīnumu lietas. Pretējā pusē morāles viņiem nav. Viņi daudzējādā ziņā neredz jēgu karam. Viņi ierodas uz svešu zemi nomirt par kāda bunkura vectēva pavēlēm. Kāda viņiem tur var būt morāle?" pauda "Spoks".
Ukrainas frontē latvietis darbojas kā kaujas mediķis: "Mana profesija ir snaiperis – kaujas mediķis. Šajā situācijā es veicu kaujas mediķa pienākumus. Savācam ievainotos, stabilizējam viņus, cik nu varam izdarīt uz vietas, atvelkam drošākā zonā. Tur stabilizējam pēc vajadzības. Tālāk veicam jau evakuāciju uz hospitāļiem, uz CCP – "casualty collection point", evakuācijas punktu."
Ukrainas kara laikā "Spoks" dienējis dažādās struktūrās, līdz izveidojis savu brīvprātīgo vienību "Dņipro Spoki". Tās dalībnieku skaits ir mainīgs, bet kādu brīdi tajā darbojušies pat 40 brīvprātīgo no 11 dažādām valstīm.
"Dotajā brīdī esam dislocēti Dņipro pilsētā. Skaitāmies kā brīvprātīgo vienība, gaidām kārtējo ķēpu ar papīriem, lai tiktu iekšā pie [Ukrainas armijas] vienības," pastāstīja mediķis.
Vienības nosaukums nāk no tās vadītāja iesaukas. Bet no kurienes tā radusies? "Man ir ļoti veicies izvairīties no pretinieku lodēm. Tā man tas no pirmsākumiem ir pielipis, ka es māku atrasties visur un pa mani trāpīt nevar."
Tomēr arī veiksmei ir robežas. Ilgstoši uzturoties karstajās zonās, pat spoki apdedzinās. "Ir viegli skrāpējumi no šķembām bijuši. Ir kontūzija bijusi. Viss, kas pie lietas piederas šāda tipa karā," sacīja latvietis.
Vairāki "Spoka" cīņubiedri pēc gūtiem ievainojumiem vai redzētām kara šausmām devušies prom no Ukrainas, atgriezušies mierīgā dzīvē. Bet viņš noskaņots citādi:
"Man personīgi – es eju līdz galam. Nav, kur atkāpties, tas jānoved līdz galam. Līdz uzvarai!"
Uz jautājumu par to, kad varētu panākt Ukrainas uzvaru, viņš norādīja uz Rietumu atbalsta nozīmi: "Viss ir atkarīgs no politiskās situācijas pasaulē. Viss atkarīgs no smagās munīcijas piegādes. Ja būs smagās artilērijas piegādāta, ja pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā solīts, būs piegādāts, ja būs tanki, tad pastāv iespēja, ka būs uzvara."
Kā viņš pats redz savu dzīvi pēc kara? "Man ir grūtu pateikt. Ir jāizdzīvo līdz kara beigām. Man ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu. Dotajā brīdī mēs dzīvojam faktiski vienai dienai. Atrodoties "nullītē", mēs dzīvojam pat vienai minūtei."
Jau dodoties prom, "Spoks" vēl piebilda – ukraiņi Latviju tagad zinot daudz labāk un bieži pieminot ar labu vārdu. Ne tikai brīvprātīgo karotāju dēļ, bet arī neskaitāmu ziedotāju dēļ, kas nodrošina teju nerimstošu palīdzības kravu plūsmu.
