Lai atgrieztos no Francijas Latvijā, vēstures doktorantei Unai būtu jāmaina profesija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

2011.gada tautas skaitīšana uzrādīja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits bija par 12,9 % mazāks nekā iepriekšējā skaitīšanā. Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe Latvijas Radio noradīja, ka laikā no 2007. līdz 2010. gadam izbraucēju skaits pieauga trīs reizes, un tas krietni pārsniedzis atbraucēju skaitu.

Iestājoties ES, Latvijas ieguvums bija arī viena no četrām pamatbrīvībām – brīva personu kustība jeb iespēja ceļot, legāli strādāt un arī iegūt labu izglītību citās Eiropas valstīs. Vienlaikus ieguvums tomēr izradās arī augsne zaudējumiem. Cilvēki aizbrauc, bet ar atgriešanos tik raiti nesokas.

Telefonsarunā no Parīzes par savu pieredzi stāsta vēstures zinātnes doktorante Una Bergmane: „Es esmu doktorante Parīzes politisko studiju institūtā, kur franču valodā tas ir pazīstams kā Sciences Po Paris. Tas lielā mērā ir pateicoties tam, ka Latvija iestājās ES un ir šī ideja par studentu mobilitāti. Iestāšanās ES ir bijusi nozīmīga visai mūsu ģimenei, jo mēs esam trīs bērni ģimenē un mamma mūs audzināja viena pati, līdz ar to mums materiālie apstākļi nebija tādi… Šobrīd ir tā, ka es studēju doktorantūrā Parīzē, mēs ar māsu esam bijušas apmaiņas programmā Erasmusā, brālis studē datorzinātni Edinburgas Universitātē.”

Una stāsta arī, ka institūtā, kurā viņa studē, mācību maksa ir ļoti augsta. Taču studentiem, kas ir ES valsts pilsoņi, mācību maksu aprēķina pēc viņa vecāku ienākumiem. Sešu gadus Una studē Parīzē un bijusi arī apmaiņas programmas ietvaros Amerikā, bet tas nav kavējis būt arī mājās, Latvijā. „Latvijā pavadu vairākus mēnešus gadā. Francijā vai Amerikā es esmu tad, kad man ir jāmācās. Un man ikdienas darbs ir saistīts ar Latviju un ar Baltiju, jo mana doktora darba tēma ir saistīta ar Baltiju un Latviju. Un tādā ziņā tas ir ieguvums vēstures zinātnei Latvijā, es studēju vēsturi. Un Latvijai kopumā.”

Savukārt par nākotni Una saka šādi: „Es ar lielāko prieku atgrieztos Latvijā, bet šobrīd problēma ir tāda, ka šajos apstākļos man tad būtu jāmaina mana profesija. Es nevarētu nodarboties ar pētniecību un ar vēsturi, jo šobrīd Latvijā vienkārši nav naudas vēstures pētniecībai. Maniem kolēģiem Latvijā situācija ir ļoti smaga, jo valsts finansējums ir minimāls, cik vien minimāls var būt.”

10 gados kopš Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā, krasas izmaiņas skāra teju ikviena sfēru un ietekmēja ikviena iedzīvotāja ikdienas dzīvi. Sasniegti pat grandiozi tautsaimniecības kāpuma tempi, diemžēl piedzīvots arī, ka šī izaugsme nebija ilgtspējīga un beidzās ar strauju kritumu. Latvija ES tikusi saukta gan par ekonomisko tīģeri un vērtēta arī  kā „pieticīgs novators”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti