Uz Barikāžu atmiņu vakaru Pāvilostas kultūras namā Iveta un Dagnis Ozoli atbrauca no Rīgas. Nebraukt nevarēja, jo tur satikās visi tā laika barikāžu cīņu biedri. Dagnim un Ivetai barikāžu gads ir īpašs. Jo tieši šajā gadā viņi apprecējās un sagaidīja pirmo meitiņu. Un tas viss – tāpēc, ka Dagni sašāva un Iveta Stradiņa slimnīcā bija māsiņa viņa nodaļā. Sava mīlasstāsta dēļ abi jau reiz nokļuvuši "Panorāmas" ēterā.
"Nekas tāds jau viņam tur nebija, lode trīs vietās izgāja cauri... Šogad būs sudrabkāzas. Un visi bērni Latvijā," norāda Iveta Ozola. Tikmēr Dagnis par tā laika notikumiem piebilst: "Es strādāju brūzī, visi bija autobusā, kas man – jaunam un neprecētam!"
"Es biju tilta galā. Vienkārši stāvēju, kad sāka trasējošās iet. Nu, kad norāva zemē, tad jau sniegs vien putēja (..). Nezinu, priekšā neviens nestādījās," atminas Dagnis.
Lai gan abi dzīvo Rīgā, abiem ir plāns atkal atgriezties Dagņa dzimtajā Pāvilostā. Tur mantota zeme, un Iveta sapņo par savu māju pie jūras. Dagnis jau 19 gadu ir bruģētājs. Iveta vairs nav medmāsa, bet gan profesionāla dārzniece.
"Pašai savs uzņēmums, mācu arī bērnus ar īpašām vajadzībām dārzkopības specialitātē – Bet ārstu mums joprojām nevajag, pati varu izārstēt," teica Iveta.
Viņiem abiem barikādes noteikti bija liktenīgas. Jautāti, vai dalība barikādēs bija tā vērta, Iveta nosaka: "Ai, Dagnis visu laiku burkšķ! Un uz vecumu it īpaši..."
