Vēl pirms gada 13 gadus vecais Luka bija Tibilisi iedzīvotājs, gāja skolā un tikās ar draugiem, līdz viņa vecāki pieņēma lēmumu: ģimene pārcelsies uz dzīvi Latvijā.
Georgijs Lomidze piedzīvojis romāna vērtus pagriezienus sava dzīvē. Pēc tēva nāves viņš uzzinājis, ka ir adoptēts, kā mazs puisēns aizvests uz Gruziju, bet viņa saknes meklējamas Latvijā. Viņš meklējis savus radus, mēģinājis noskaidrot patiesību un uzzināt savu mātes doto vārdu. Izrādījies, ka iepriekš viņa vārds bijis Maigonis Pornieks.
Šobrīd Georgijs Lomidze ir kļuvis par Maigoni Pornieku, atrodot savus radiniekus, mainīts vārds un uzvārds. Tiesas procesā atgūta Latvijas pilsonība. Dēlam saglabāta dubultā pilsonība, bet arī viņam ir mainīts uzvārds, un zēns skolā apgūst latviešu valodu. Savukārt Maigoņa sieva Lela gada laikā jau nokārtojusi pirmo latviešu valodas eksāmena pakāpi.
Šobrīd repatriantu ģimene dzīvo Ventspilī un atzīmē pirmos Latvijas valsts neatkarības svētkus kopā. Latvija ir vieta, kur pēc smagiem pārbaudījumiem ģimene vēlas palikt un dzīvot.
Latvijas valsts vēlme palīdzēt repatriantu ģimenēm esot uzteicama – pašvaldība dažu mēnešu laikā piešķīrusi dzīvokli un bezmaksas valodas kursus, kā arī sākotnēji garantēts repatriantu materiāls pabalsts. Šobrīd Maigonis jau atradis darbu, jo ir kvalificēts inženieris, bet pedagoģei Lelai ar darba atrašanu vēl klājas grūtāk. Lela Gruzijā specializējās ar autismu slimo bērnu aprūpē. Patriotiski noskaņotā Pornieku ģimene pastāstīja, ka visgrūtāk ir pierast pie ziemeļnieciskās latviešu atturības.