Pirms gājiena par Baltijas ceļu Aivars zinājis maz, jo, būdams 13 gadus vecs, akcijā nepiedalījās.
Baltijas ceļa akcija simbolizē trīs Baltijas valstu protestu pret Molotova – Ribentropa paktu un latviešu, lietuviešu un igauņu alkas pēc neatkarības. 15 minūtes visas trīs Baltijas valstis veidoja nepārtrauktu cilvēku ķēdi no Viļņas caurs Rīgu līdz Tallinai.
Aivaram pašlaik ir 37 gadi un viņš dzīvo Beļģijā. Jau vairāk nekā trīs gadus viņš nodarbojas ar skriešanu.
Aivars stāsta, ka gājienam nebija mērķis piesaistīt apkārtējo uzmanību, bet gan pierādīt savus spēkus sev un izzināt, uz ko ir spējīgs. „Tas bija pirms gada, kad sapratu, ka ir jubileja, bildes parādījās internetā. Pamazām sapratu, ka došos Baltijas ceļā,” stāsta Aivars.
Īpašu sagatavošanos gājiens viņam neprasīja, jo ar skriešanu nodarbojas ikdienā. Katru dienu Aivars ceļā pavadīja 10-12 stundas, mērojot vismaz 50 kilometrus. Viņš nakšņoja pie dažādiem cilvēkiem, kurus uzmeklēja sociālajā tīklā „Facebook”. Doma par nakšņošanu teltī esot atmesta uzreiz, jo tas būtu lieks smagums, kas jānēsā katru dienu. Lai izvairītos no karstās svelmes, Aivars ceļu sāka agri – jau plkst.4.
Aivars gan ceļu nemēroja pilnīgi precīzi, kā ved Baltijas ceļš, jo doties ar kājām gar lielceļu būtu bīstami. Tāpēc no Viļņas līdz Paņevežai viņš gāja pa mazākiem ceļiem.
Pa ceļam Aivars satika daudz cilvēku, ar kuriem varēja parunāt. Bet bija arī posmi, kad vairākus kilometrus neredzēja nevienu cilvēku, tikai dažas automašīnas, kas pabrauc garām.
Diemžēl Aivaram neizdevās finišēt Tallinā, jo pa ceļam savainoja kāju un lielu ceļa posmu veica klibojot. Viņš gan par to neskumst, jo labprāt citu reizi noietu posmu no Rīgas līdz Tallinai.
Taujāts, vai arī pašlaik Baltijas valstis savā starpā ir vienotas, Aivars nemācēja teikt par politiskajām norisēm, taču cilvēki gan ir vienoti joprojām. Galvenais - pašiem būt pozitīviem un pie cilvēkiem doties ar labiem nodomiem: „Ja tev ir labi nodomi, esi gaidīts un uzņemts jebkurā vietā. Galvenais - nebūt negatīvi noskaņotam.”
