Pirms dažām nedēļām Vecrīgā Latvijas Radio novēroja pārsteidzošu ainu – mazs puika pie šaha galdiņa aicina par vienu eiro izspēlēt partiju ātrajā šahā. Tas ir 8 gadus vecais Miķelis Vingris, kurš šahu spēlē jau no četru gadu vecuma un šogad savā vecuma grupā teju 200 jauno šahistu konkurencē izcīnīja trešo vietu pasaules čempionātā.
Puikas tēvs Jānis Vingris stāsta, ka Miķelim interese par šahu radusies, skatoties kā šo spēli spēlē tēvs. Sapratis, ka dēlam ir interese, Jānis iemācīja gājienus un, redzot attīstību, nolēma vest uz šaha skolu. Tad Miķelis vēl bija bērnudārza audzēknis.
„Patiesībā tas stāsts bija tāds – kad es pirmo reizi zvanīju, viņi uzzināja vecumu un teica, ka ņem no pirmās klases. Man liekas, ka tad viņam bija 5 gadi. Es paņēmu pie rokas un aizvedu un teicu: Treneri, apskatieties! Apskatījās un paņēma! Kopš tās reizes viņš iet uz šahu,” stāsta tētis.
Šovasar nolemts, ka Miķelis jau ir sasniedzis tādu līmeni, ka var nākt un spēlēt uz ielas ar svešiniekiem.
Tajās pāris reizēs, kurās uz Vecrīgu atnākuši, gadījies arī pa kādam spēcīgam pretiniekam, kurš puiku apspēlējis, bet pārsvarā vinnē Miķelis.
„Tas vairāk, lai nopelna sev kabatas naudu. Treniņš tā īsti nesanāk, ir cilvēki, kas māk spēlēt, pārsvarā vāji spēlē. Viņam tas īsti nav treniņš,” stāsta Jānis.
Kad prātā ienākusi ideja par šahu Vecrīgā, domājuši – interese būs tikai no tūristiem, bet arī vietējie nāk izmēģināt spēkus.
Tētis Jānis spriež, ka vēlme uzspēlēt ir tāpēc, ka pretinieks tik maziņš:
„Te jau tā sāls, ka viņš ir maziņš. Kad būs pusaudzis, tad [apkārtējiem] nebūs dūšas nākt spēlēt pret pusaudzi, bet tagad pret astoņgadīgu saņemas atnākt un uzspēlēt.
Esmu novērojis, ka cilvēki savā starpā runā – bail, viņš jau laikam stiprs. Kad viņš būs lielāks, tad domāju cilvēki vispār nenāks spēlēt.”
Spēles laikā ar radio korespondenti ap šaha galdiņu sastājies ziņkārīgo pūlis. Piecas minūtes ir teju galā, un Miķelis ir uzvarējis.
Šahā galvenais ir domāt, saka nacionālais meistars šahā, Miķeļa un Rīgas Šaha skolas treneris Aivars Stašāns. Miķelis pie Stašāna trenējas jau divus gadus un ir jaunākais grupā. Pārējie audzēkņi ir piecus sešus gadus vecāki.
Treneris neslēpj, ka visbiežāk zēns zaudē, bet nepadodas un turpina mācīties tālāk: „Viņš spēlē savā 8 gadus veca zēna līmeni, bet tas, ka viņš šogad pasaulē izcīnīja 3.vietu ātrspēles turnīrā, tas zināma mērā bija negaidīti. Es cerēju, ka 15.vieta būs. Man ir bijuši maziņi audzēkņi, astoņu gadu vecumā ar pirmo sporta klasi, bet trešā vieta pasaulē gan nav bijusi, tas ir pirmo reizi.”
Šahā jāmāk loģiski domāt un paredzēt vairākus gājienus uz priekšu, bet galvenais ir spēt koncentrēties. Treneris saka, ka viena neuzmanības kļūda var novest pie rūgta zaudējuma. Tāpēc trenera uzdevums nav tikai iemācīt gājienus.
„Pat galvenais ir iemācīt domāt. Mēs mācām, kā iet, kādi gājieni, bet visu iemācīt nevar, daudz ir jādomā pašam. Pats svarīgākais ir iemācīties domāt. Ja ir pareizi domāšanas principi iemācīti, tad arī negaidītā situācijā, kas rodas uz šaha galdiņa, ir iespējams izdarīt pareizos secinājumus un izdarīt pareizos gājienus,” skaidro Stašāns.
Pēc trešās šās vietas izcīnīšanas pasaules čempionātā Miķelis būs autoritāte starp kolēģiem Šaha skolā, smejas treneris. Šahā gluži kā jebkurā citā sporta veidā rezultātu ciena.
Treneris teic – ja zēnam galda spēle neapniks un viņš turpinās cītīgi trenēties arī pusaudža gados, tad viņš bez šaubām būs viena no Latvijas šaha cerībām.
