"Es esmu Elīna Kresa. Man šobrīd ir 25 gadi un esmu dzimusi 1990.gada 28.janvārī. Piedzimu Ventspils novadā, tāpēc vairāk sevi identificēju kā kurzemnieci, bet visā savā mūžā, kāds nu viņš man tagad ir, esmu arī mācījusies Valmierā, bet tagad dzīvoju un strādāju Rīgā.
4.maijs man ir svētki, tāpat kā 18.novembris. Valsts tradīcijas mēs kopjam ģimenē un arī skolā mums ļoti uzsvēra to, ka mēs esam brīvvalsts bērni. Gadu no gada šīs tradīcijas un vēstures notikumi tika atstāstīti, un tā es esmu dzīvojusi apzinīgi visu savu mūžu pateicībā par to, ka es esmu latviete.
Vairāk 18.novembris ir tāds ar svētku vakariņām, salūtiem, svecīšu dedzināšanu, bet 4.maijs - tie vairāk ir tādi brīvā laika kopā pavadīšanas svētki, kad mēs kopā kaut kur aizbraucam. Uz tuvākām vai tālākām vietām turpat Kurzemē vai arī visi vakarā kopā pie galda apsēžamies, paskatāmies kādu koncertu un tā.
Prieks, ka mēs visi esam kopā, prieks, ka mums visiem viss ir labi, ka mēs esam veseli un ka mums ir labi apstākļi. Es esmu priecīga un pateicīga, ka es esmu brīvā valstī dzimusi. Es īsti līdz galam droši vien arī nesaprotu, ko tas nozīmē - būt dzīvojušam astoņdesmitajos, septiņdesmitajos un kur nu vēl četrdesmitajos gados Latvijā. Mani apmierina tas, kā ir tagad un es tiešām ceru, ka nevienam cilvēkam ar tādām sāpēm un apspiešanām nebūs nākotnē jāsadzīvo, ka mēs varēsim darīt to, ko mēs gribam, runāt to, ko mēs gribam un augt, un augt."
