Lai laivotu, galvenais ir labs garastāvoklis. Ja tāds nebūs, tad laika apstākļi šķitīs par aukstu un laiva par šauru. Ja ar noskaņojumu viss ir kārtībā, tad, dodoties laivot, nevajadzētu aizmirst arī par drošību.
Pirmkārt, ir vajadzīga veste. “FF laivas” valdes priekšsēdētājs Māris Bielis uzskaita lietas, kas noderēs drošākai laivošanai: “Pie braukšanas vajag cepurītes galvā. Un obligāti ar pret iedeguma krēmu nosmērēt ceļus, plecus un degunu. Saules stari krīt tādā leņķī, ka tie nodeg pirmie.“
Daudzas problēmas uz ūdens rodas tikai tādēļ, ka cilvēks lieto alkoholu, tāpēc no tā vajadzētu izvairīties.
Atrodoties upē, ezerā vai jūrā, jāsaprot, ka tas ir kaut kas līdzīgs ielai, uz kuras eksistē savi noteikumi. “Posmā uz Līgatni ir viens posms, kur iet prāmis. Kuģošanas noteikumi ir tādi, ka prāmim vienmēr ir priekšroka. Pirms diviem gadiem viena kundzīte bija ieskrējusi prāmī un nevarēja saprast, kāpēc prāmis pa upi mētājas, viņai traucē braukt,” stāsta Bielis.
Kad par drošību un noteikumiem viss ir skaidrs, tad var doties ūdenī. Katrs no laivu veidiem ir atšķirīgs: ar kanoe varēs attīstīt lielāku ātrumu, gumijas laiva būs stabilāka un vēl jau ir pavisam stabilie plosti. “Apgāzt laivu tīšām ir diezgan grūti. Apgāzt var tad, ja abi sasveras uz vienu malu un viena mala uzairē. Pie instruktāžas es visiem stāstu tā – 95% laivas apgāžas iekāpjot un izkāpjot,” stāsta Bielis.
Tādēļ tieši tam jāpievērš liela uzmanība. “Ja nav tāda varianta kā plosts, pareizi būtu, ka laiva stāv paralēli krastam, un kāpjam pa vienam iekšā,” norāda instruktors Sandris.
Tas pats princips jāievēro izkāpjot krastā: “Izkāpj sākumā viens, pietur laivu, un tad kāpj ārā otrs. Reizē to nevajadzētu darīt.
Airēšanas iemaņas uz ūdens apgūt var dažu minūšu laikā, un tad jau var doties ceļā un izbaudīt visus ūdens priekus.
