Kā pirmie viesi uz sarunu aicināti muzikologi, mākslas zinātņu doktori un Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI) pētnieki Ilze Šarkovska-Liepiņa un Arnolds Klotiņš. Raidījuma sarunas pamatam izvēlēta šī gada Dziesmu svētkos iznākusi kolektīvā monogrāfija "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas", kuras tapšanā un plānošanā iesaistīti abi aicinātie sarunu dalībnieki. Svaigu skatījumu dziesmu svētku procesam un norisēm piešķir jaunais raidījuma vadītājs Linards Kalniņš, ikdienā zināms kā datu zinātnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docētājs un kormūzikas, rokmūzikas entuziasts.
Ir pagājuši 150 gadi kopš I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki). Par svētku nozīmi un tās nepieciešamību šajā, 2023. gadā ir runāts daudz, bet brīžiem tiek piemirsts, ka daudz svarīgāk par svētku filozofijas un komunikācijas uzturēšanu ir atgriezties pie svētku vēstures iepazīšanas. Tas nav nekas jauns, bet atgādināt nepieciešams vēl un vēl – mums jāiepazīst vēsture, tostarp dziesmu svētku vēsture, jo tās pētīšana palīdz mums izprast, kā pagātnes notikumi ir ietekmējuši šodienas notikumus. Ar pagātnes atziņām mēs uzzinām ne tikai par sevi, bet attīstām spēju izvairīties no kļūdām (kas arī trenējama prasme) un veidot labākus risinājumus priekšdienām. Vēsture var būt labākais skolotājs, – vai mācēsim to izmantot?
Atbildot uz jautājumu par dziesmu svētku repertuāra apjomu un cik tas ir "panesams" dalībniekiem un svētku apmeklētājiem, Arnolds Klotiņš uzsver: "Es domāju, ka dziesmu svētkiem ir jāsargās no tādas patērētāju ideoloģijas. Patērētāju kultūrai ir tā – arvien vairāk, arvien vairāk, arvien vairāk, arvien vairāk. Tad rodas jautājums – cik tālu var iet vairāk. Cik tālu var iet dziesmu svētki garumā, cik tālu var iet kora virtuozitātē utt. Man liekas, ka dziesmu svētkiem tomēr kā tradicionāliem svētkiem ar to nevajadzētu aizrauties." Skatoties uz priekšdienām, Ilze Šarkovska-Liepiņa novēl dalībniekiem un organizatoriem atcerēties būt dedzīgiem ne tikai tradīcijas labā, bet arī mūzikas, ideju un kopības labā.
"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
