Fakts: Ceturtdien Rīgā, Uzvaras parkā, pie pieminekļa notika tā saucamo Uzvaras svētku pasākumi ar ziedu nolikšanu, veterānu godināšanu, koncertu un uguņošanu.
Tā kā dienas vidus bija karsts un PAREIZAIS VIEDOKLIS respektēja ļoti patriotiski noskaņotu speciālistu vērtējumu, ka ilgstoša uzturēšanās šajā vidē varētu izraisīt vemšanas efektu, tika izlemts pasākumu novērot rīta pusē ap plkst. 9-11 un tad atkal pievakarē ap kādiem astoņiem. Iespējams, nepietiekama patriotisma dēļ, bet iepriekš minētos refleksus sajust nenācās. Tas gan nenozīmēja, ka nebūtu bijušas dažādas, pat negaidītas savdabības.
Sāksim pēc kārtas.
PAREIZĀ VIEDOKĻA konsultants ierodas pasākuma vietā aptuveni 8.45. Ceļā pamanītās zīmes it kā norāda uz vētrainiem notikumiem. Pirmais svinētājs – nenosakāma dzimuma persona ar vītinātām tulpēm, tiek pamanīta kluburojam pa nesaprotamu trajektoriju pilsētas centrā. Tomēr zīme neizrādās pravietiska.
Rīts parāda divus uzstādījumus – drošība un bizness. Krietns apjoms valsts un pašvaldību policijas. Divas apsardzes kompānijas. Pilnā sparā rit instruktāža. Latviešu valodā. Visādu sargātāju krietni vairāk kā sargājamo. Arī gaļas cepēji apskaužamā daudzumā. Jau ap 8.45 visu ietin šašlika smārds, kurš neizgaros līdz vēlam vakaram. Citreiz vajadzētu filmēt tās latviešu pārdevēju sejas, kuras, pazīstot PAREIZO VIEDOKLI, kļūst mazliet jocīgas – kā drusku neērti, kā kaunīgi. Kāda kundzīte pie gaļas cepējiem tā ar saka - neko nevar darīt, krievi bagātāki, vairāk pērk, vairāk ēd.
Ierodas veterāni. Daži apbrīnojami labi saglabājušies. Bet nevar tak būt, ka mānās jo ar prieku pieņem bērniņu dotās puķītes.
Parādās jauna militārā mode – armijas frencis, jūrnieka krekls un milzīgi liels vēders.
Ā, uz piedurknēm izpletņlēcēju, desantnieku un vēl kādu izsitēju uzšuves. Vispār šogad tendence, ka treniņbikšnieki zaudē paramilitāristiem. Bet nevar teikt, ka nav nemaz.
Neviens nepiedāvā Georga lenti. Varbūt PAREIZAIS VIEDOKLIS nešķiet uzticams.
8.57 – sākas negaidīti juceklīga translācija no Maskavas parādes. Kad nu pieslēdzas, Juriju Levitānu slikti atdarinošais spīkers dod dažu amizantu pērli. Piemēram – parādi pieņemot, ministra un komandiera mašīnas brauc vienādā ātrumā. Tiešām tagad ir tā?!
9.59 – Maskavas translācijas nost raušana notiek pilnīgi glupi. Bet tam ir iemesls. Re ku jau nāk stingri vīri ar vaiņagiem – Rīgas mērs, Krievijas vēstnieks zīmotņotā ancukā, Alfrēds Petrovičs, partijnieki, Baltkrievijas un Ķīnas diplomāti… vispār sanāk liela plejāde. Nez vai tas iecerēts vai sagadās, bet īsi pirms pašas vaiņagu likšanas, apsardznieku nepamanīts blakus bonzām iekumuro mazs, vecs vīriņš. Mērs Ušakovs neapjūk, ņem veco biedru dēlišķi zem rokas un palīdz likt tās tulpes. Iznāk tāds dikti aizkustinošs skats. Un TV kameru netrūkst.
Bet maldās tie mēdīkļi, kuri mēdīja par lielām ovācijām vaiņagus sagaidot. Pašķidra plikšķināšana.
Augsto personu „aprunāšanās ar tautu” arī visai formāla. Emocionālas kundzītes gan sauc – mi vas očeņ ļubim (mēs jūs traki mīlam), bet nez vai adresāti sadzird.
Jo sarunas kļūst skaļākas un domas – dziļākas. Nu jau turpat netālu parādās kādas „Alternatīvas” partijas zoksteri un dāmas, dalot avīzi, kompaktdiskus un lentītes. Policisti entuziastus gaiņā prom, bet tie tur pat vien ir. Laikam daudz sadrukāts, jo dalīs līdz vēlam vakaram.
Pirmo reportāžas daļu ar to varētu beigt. PAREIZAIS VIEDOKLIS vienu akmeni gan gribētu mest. Pēc 16.marta stulbās, provokatīvās megafonu aurošanas, daudzi vīstīja kulaciņus un solīja tūlīt nākamajā dienā iet uz Domi iesniegt pieteikumu piketam „pie Staba” 9.maijā. Nu galīgi neizskatās, ka tāds tur bija. PAREIZAIS VIEDOKLIS nemusina, bet uzskata, ka muldēt, piedodiet, arī nevajag.
Vakars. Ap 19.00. Mikroautobuss uz Pārdaugavu pilns un pāri. Kājās tak nedrīkstot stāvēt. Bet lai nu paliek.
Ļaužu stipri vairāk. Veterānus vairs neredz. Policisti veic pārrunas ar kādu kungu treniņtērpā, kurš, jādomā, kritis ar pieri uz durvju kliņķa. Liels vējš, dikti šūpojas. Tā gadās.
Daļa svinētāju apmetas turpat parkā uz deķīšiem un sāk darbu – vārītas olas, gurķi un šis tas garens, ietīts avīzē. Vēlāk tās avīzes pamazām atmet un ritualizētā vodka dara, kas tai jādara. Policija nav pārāk nadzīga. Ja nu vienīgi kāds uz durvju kliņķa uzkrīt.
Pašā centrā iet vaļā koncerts ar dancošanu. Kaut kas tāds kā Latvijas Radio 2 krievu analogs. Kad PAREIZAIS VIEDOKLIS tiek tur, spēlē „Zilo lakatiņu”. Kā nākamā seko „S čevo načinajetsa Roģina (ar ko gan iesākas Dzimtene)” mūsdienīgā aranžējumā. Daži seniori auro – kto tak pajot, durak (kas tā dzied)! Sievietes kušina. Publika šķiet negaidīti toleranta minoritāšu jautājumos. Bez parastā vīrietis-sieviete kombinējuma dejo arī viendzimuma pāri. PAREIZAIS VIEOKLIS eksperimentam nav gatavs un dodas tālāk.
Ja kaut kur var šovinismu manīt, tad tas ir aiz pieminekļa, kur improvizēta veco armijas lūžņu izstāde. Turpat izvietojies tāds Balķijskij kazačij krug – Baltijas kazaku aplis vai. Tirgo Krievijas karogus. Bet par Latvijas latiem. Mazus par ls 1,50 bet tādus vidējus par diviem. Turpat var ziedot kādam neskaidram mērķim.
Ja ziedo, var dabūt arī prjaņiku.
Runāšana kareivīgāka, tēvaiņi zaldātu formās ar ģitāru dzied frontes dziesmas.
Dīvaini, ka uz vietas troksnis liekas pieņemams, bet pārbraucot Purvciemā, bumsīšana dzirdama gandrīz tāpat. Tā arī līdz savai prom iešanai PAREIZAIS VIEDOKLIS nefiksē kādu nopietnāku incidentu. Bet tas nenozīmē, ka rīt nebūs citādu ziņu. Nu sākas tas mājup iešanas laiks, kad „vēl viens tak derej’ ne!” Un tad jau visādi var izvērsties.
Un noslēdzot, PAREIZAIS VIEDOKLIS ar dažiem secinājumiem.
- Nevarēja pielietot žurnālistikas klišeju – „piedalījās pārsvarā vecāka gada gājuma cilvēki” – jauno bija, cik negribas
- Savukārt kopējais apmeklētāju skaits likās mazāks kā citus gadus
- Mazāk varēja sajust tādu izteiktu naidīgumu, drīzāk – dziļu vienaldzību par to, kas pie mums notiek un notiks.
Ar cieņu
Bundžu Jānis, ļoti neatkarīgs konsultants
