“Priekšvēlēšanu laikā politiķi ļoti aktīvi runā ar saviem vēlētājiem, sola Leiputrijas, sociālajos medijos zīmē vīzijas, tomēr man brīžiem šķiet, ka viņi mēģina makšķerēt vēlētāju zivis ar pārāk viegliem solījumiem, pietiekami nestāstot, kas darīts līdz šim un kā turpmāk iecerēto plānots īstenot. Politiķiem ne reti patīk uzsvērt, cik viss slikti un nepareizi darīts līdz šim, bet mazāk runāt, ko viņi paši ierosina, kādi tad ir iespējamie risinājumi un piedāvājumi.
Tāpēc sabiedrisko mediju galvenais uzdevums pirms vēlēšanām ir uzdot šos būtiskos jautājumus – ko tieši, kāpēc un kādā veidā politiķi darīs,” teic Jānis Geste.
“Televīzija ir koncentrējusi jaudīgākos spēkus, kuri ēterā spēj intervēt, uzdot nepatīkamus jautājumus, nelikties mierā, kamēr nesaņem gaidītās atbildes – tādas, kas skatītājiem palīdzēs izsvērt, izmērīt un izdarīt savu izvēli, par ko balsot 1. oktobrī,” norāda LTV Ziņu dienesta galvenā redaktore Dagnija Neimane-Vēvere.
LTV 14. Saeimas vēlēšanām izstrādājusi rīcības plānu, kurā aprakstītas aktivitātes ar politisko spēku tiešu līdzdalību. “Rīcības plānā jeb nolikumā definējam spēles noteikumus, kas svarīgi gan mums pašiem, gan politiskajiem spēkiem. Likums paredz, ka LTV jādod iespēja izteikties katrai partijai, kas startē šajās vēlēšanās, ne tikai reitinga līderiem ar atpazīstamiem politiķiem. Šogad vēlēšanām pieteikti neparasti daudz saraksti – 19, kas, protams, sarežģī ētera plānošanu, jo nevaram visus uzaicināt uz visiem raidījumiem. Debates ar 19 politiķiem un vienu vadītāju būtu tirgus, jo divās stundās katrs dabūtu izteikties tikai divas minūtes.”
“Jāsaprot, ka ar tik daudz dalībniekiem debatēs izrunāt tematus detalizēti nav iespējams. Vienlaikus vēlamies, lai ir interesanti, lai ir fokuss, ne tikai konceptuāla runāšana,” uzsver Anete Bērtule.
Dagnija Neimane-Vēvere: “Būs raidījumi, kuros tiks pārstāvētas visas partijas, bet esam ieplānojuši arī formātus, kuros noteiksim slieksni – divu procentu reitinga atzīmi (robežšķirtne publiskā finansējuma piešķiršanai politiskajiem spēkiem, par ko Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% procenti vēlētāju). Esam centušies darīt visu, lai skatītāji raidījumos redzētu pēc iespējas vairāk partiju cilvēku – lai nav tā, ka partija visām debatēm deleģē tikai saraksta pirmo un otro numuru vai savu premjera amata kandidātu. Vēlamies, lai skatītājiem ir iespēja redzēt un iepazīt arī politiķus no “rezervistu soliņa”.”
Priekšvēlēšanu debatēs par svarīgāko
No 4. septembra četras svētdienas pēc kārtas plkst. 21.05 LTV1 un REplay.lv būs skatāmas priekšvēlēšanu debates “Izvēlies nākotni”, ko pamīšus vadīs Jānis Domburs un Anete Bērtule. “Sarunās nonācām līdz lēmumam, kāds būs ēters. Debates veido ļoti spēcīgi, radoši cilvēki un katram, protams, ir savs redzējums, kā tām būtu jāizskatās,” teic atbildīgā redaktore Diāna Vīlipa-Folka.
Anete Bērtule: “Gan man, gan Jānim Domburam ikdienā jāstrādā ar ļoti dažādu un plašu tēmu loku, tāpēc priekšvēlēšanu debašu tematus izdevās sadalīt ļoti organiski. Sadalīšana gan bija vieglākais uzdevums, sarežģītākais – tēmu izvēle. Dienaskārtībā šobrīd dominē karš, enerģētikas krīze, inflācija – cik kas maksā un kā pārdzīvosim ziemu, bet Saeimas vēlēšanas tomēr ir par nākamajiem četriem gadiem.
Skaidrs, ka ir vēl ļoti daudz problēmu, kas palikušas ēnā, bet nākamajos četros gados tik un tā būs jārisina.”
“Aktuālo norišu loks ir ļoti plašs, bet ētera iespējas – ierobežotas, tāpēc izveidojām sarakstu ar tēmām, kurām nekādā gadījumā nedrīkst paiet garām, pēc tam ar izslēgšanas metodi nonācām līdz kopsaucējam.” Pirmajās priekšvēlēšanu debatēs uzmanības lokā būs sabiedrības veselība, sociālā aizsardzība un nevienlīdzība, turpmākajās – izglītība un zinātne, kultūra, sabiedrības saliedētība, enerģētika un tautsaimniecība, nodokļu politika un iekasēšana, ārlietas un valsts aizsardzība, iekšējā drošība un likumsargāšana.
Jautāta, kā gatavojas debašu vadīšanai, Anete Bērtule teic: “Informācijas vākšana ir mūsu ikdienas darbs. Papildus ierastajam pirms vēlēšanām analizējam partiju programmas – gan tās, kas bija sagatavotas vēlēšanām pirms četriem gadiem, gan jaunās, lai būtu iespējams salīdzināt, ko partijas, kas bijušas šajā laikā pie varas, ir izdarījušas – ko īstenojušas un ko no solītā nemaz nav mēģinājušas darīt. Aktuālās programmas ļauj redzēt, ko paši politiķi izceļ kā prioritātes un kā redz valsts attīstību turpmākajos gados, savukārt mēs varam analizēt, kādā mērā programmās paustais sakrīt ar iedzīvotāju un dažādu nozaru reālajām vajadzībām. Interesants pētniecības lauks ir arī politiķu šobrīd teiktā salīdzināšana ar iepriekš pausto. Kā par konkrētu jautājumu politiķis runājis agrāk, iespējams, esot pilnīgi citā pozīcijā, ļoti bieži arī citā partijā?”
Atbildīgā redaktore Diāna Vīlipa-Folka politiķus priekšvēlēšanu debatēs aicina uz jautājumiem atbildēt kodolīgi un argumentēti: ““Kā var nesolīt” laikmets Latvijas politikā ir jau 20 gadus, šajā laikā izaugusi jauna vēlētāju paaudze. Manuprāt, cienīt savu vēlētāju nozīmē spēt viņam normāli izstāstīt, kāds ir piedāvājums un ko tad no manis kā deputāta varēs sagaidīt. Izskaidrot cilvēkiem saprotamā valodā, bez liekiem solījumiem un izdomājumiem.”
Jānis Geste īpaši gaida iespēju politiķus savest kopā ar jauniešiem (25. septembrī plkst. 20.00 16+ Youtube platformā un 27. septembrī plkst. 19.30 LTV7): “Man būs iespēja kopā ar influenceriem Roju Rodžeru un Kristiānu Grāmatiņu izvaicāt politiķus par jauniešiem aktuāliem jautājumiem. Šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās balsot dosies jaunieši, kuri dzīvojuši tikai un vienīgi Latvijā, kas ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Viņi redzējuši tikai Latviju, kuras robežas ir atvērtas, un Eiropu, kurā ir neierobežotas pārvietošanās, ceļošanas un strādāšanas brīvības. Ļoti vēlos dzirdēt, kādi jautājumi jauniešiem ir svarīgi šajās vēlēšanās un ko politiķi spēs viņiem piedāvāt.”
Vēlēšanas kā svētki
“Vēlēšanu dienu un nakti gaidu kā svētkus, jo mums tikai reizi četros gados ir iespēja piedzīvot šāda mēroga politisko notikumu. Rezultātu gaidīšana, pirmo procentu ieraudzīšana, nākamo balsu skaitīšana… Socioloģiskajās aptaujās, kas veiktas pirms vēlēšanām, ļoti liels skaits respondentu nezina, par ko balsos vai arī savu izvēli neatklāj, līdz ar to vienmēr saglabājas pārsteiguma moments. Kādi būs vēlēšanu rezultāti? Kolēģi, iespējams, sados pa mizu, bet vēlēšanu naktī man ir Eirovīzijas sajūta – gaidām, kā visas balsis sanāks kopā un noskaidrosies uzvarētājs. Un pats galvenais, ka šo uzvarētāju nosaka iedzīvotāji – tie, kuri nobalsojuši,” uzsver Jānis Geste.
“Vēlēšanu diena arī man kā pilsonim ir svētki – beidzot varu doties uz vēlēšanu iecirkni un, iezīmējot plusiņus vai pārvelkot svītru pāri, novērtēt, vai līdzšinējais politiķu veikums apmierinājis vai arī nē. Ne reti dzirdu sakām, ka ir grūti izšķirties, par ko atdot savu balsi. Bet lēmums taču ir jāpieņem tikai reizi četros gados! Tā ir ļoti liela atbildība un tajā pašā laikā arī ļoti liela privilēģija – iet un balsot brīvās vēlēšanās!”
Jāņa Gestes teiktajam pievienojas Dagnija Neimane-Vēvere: “Es tiešām uzskatu, ka šogad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk izdarīt atbildīgu izvēli, lai vēlēšanu iznākums nebūtu nepatīkams pārsteigums. Vēlēšanas ir ļoti svarīgas mūsu valsts nākotnei! Aicinu izmantot iespēju piedalīties un paust savu balsi, lai pēc tam nav jāsūkstās un lai neizveidojas situācija, ka mazākums noteiks to, kā dzīvos vairākums. Nevajag to pieļaut! Ja tu deklarē, ka visi politiķi Latvijā ir slikti un ka valstī viss ir slikti, bet pats vēlēšanās nekad nepiedalies, tad tev arī nav tiesību kritizēt. Piedalīties vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums!”
