No Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (”Vienotība”) teiktā izriet, ka pagaidām priekšroka dota priekšlikumiem ar nelielu ietekmi uz valsts budžetu. Šādi pasākumi varētu arī glābt embargo upurus, bet tikai tik ilgi, kamēr to skaits mērāms dažos desmitos. Tiklīdz tas sasniegtu daudzus simtus vai tūkstošus, iecere palīdzēt uzņēmumiem, vienlaikus nenodarot lielu skādi valsts budžetam, kļūtu nerealizējama.
Taču jāpatur prātā, ka pagaidām embargo pakļauta tikai daļa no pārtikas ražotājiem, kuriem Krievija ir būtisks noieta tirgus.
Embargo pagaidām neskar nedz izdaudzinātās Latvijas šprotes, nedz saldējumu. Tomēr jau rīt situācija var mainīties.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pietiktu ar zivju konservu iekļaušanu Krievijas ”melnajā sarakstā”, lai embargo skarto pārtikas produktu eksporta vērtība ievērojami pieaugtu.
Turklāt pašlaik noteiktais embargo tikai pastarpinātā veidā skar Latvijas pakalpojumu eksportu, tostarp tranzīta nozari, kura ir kritiski atkarīga no Krievijas kravām – par noteiktajiem pārtikas ievešanas aizliegumiem pagaidām galva sāp tikai tiem uzņēmumiem, kuri līdz šim veda pārtiku no Eiropas Savienības uz Krieviju.
Tomēr amatpersonas jau tagad runā par to, ka pārtikas embargo var izrādīties tikai pirmā bezdelīga, ar to acīmredzot domājot, ka nākamais solis varētu būt sankcijas, kas jau daudz lielākā mērā ietekmētu Latvijas tranzīta nozari.
Attiecīgi – daudzkārt pieaugtu arī potenciālo valsts atbalsta lūdzēju skaits. Šāda scenārija gadījumā valdībai, visticamāk, nāktos lemt par tagad apsolīto atbalsta pasākumu loka sašaurināšanu, vienlaikus rēķinoties ar Krievijas noteikto sankciju daudz sāpīgāku ietekmi uz ekonomiku un valsts budžetu kopumā.
Tāpat jāņem vērā, ka jau tagad ekonomikas eksperti lēš - Krievijas ieviestais pārtikas embargo jau samērā drīz var atspoguļoties pārtikas cenās, proti, veicināt to samazināšanos. ”Food Union” jau paziņojis par nodomu no nākamās nedēļas par 30% samazināt cenas Latvijas tirgū realizētajai pārtikai. Domājams, šim paraugam sekos citi, tostarp arī Lietuvas piena pārstrādātāji. Sarūkot noteiktu pārtikas preču cenām mazumtirdzniecībā, saruks arī valsts budžeta ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, kas ir galvenais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots.
