Vēl 100 gadus?
Daudzdzīvokļu namu siltināšana aizsākās pirms 13 gadiem, un šajos gados, ja vērtē kopumā visā Latvijā paveikto, tad statistikas dati nav nedz iepriecinoši, nedz glaimojoši. Latvijā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu klājas gausi, un būtībā, ja šādā tempā siltināšanas process turpināsies, tad paies gandrīz 100 gadi, kamēr Latvija renovēs visas daudzdzīvokļu mājas, kuras būtu lietderīgi atjaunot – proti, ap 11 000 daudzdzīvokļu māju. Pēdējos 13 gados renovētas vien 1600 ēkas jeb tikai 10% no vajadzīgā apjoma. Taču šāds temps krietni atpaliek no Briseles ambiciozā Eiropas "zaļā kursa" iniciatīvas, kas paredz, ka turpmāko 28 gadu laikā jeb līdz 2050. gadam bloka valstīs ir jāsasniedz tā saucamā "klimata neitralitāte," un tā tiešā veidā attiecas arī uz daudzdzīvokļu namiem, kuriem jākļūst energoefektīviem – lai siltums paliek mājā, nevis izplūst gaisā un kaitē dabai.
Lai to sasniegtu, Latvijā renovācijas temps būtu jādubulto. Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanā ieguldīti nedaudz virs 530 miljoniem eiro, bet, lai atjaunotu visas daudzdzīvokļu ēkas, lai tās 2050. gadā būtu ar tā saucamo nulles emisijas patēriņu, kā to prasa Eiropas "zaļais kurss", ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Vismaz pagaidām Latvijai tādas naudas nav un ir skaidrība par finansējumu tikai šim un vēl nākamajiem sešiem gadiem. Un tā ir teju desmit reizes mazāka summa par akūti nepieciešamo, proti, tikai 465 miljoni eiro.
Salīdzinājumam Baltijas valstu kontekstā, Lietuvā ar siltināšanu veicies raitāk nekā Latvijā un Igaunijā. Lietuvā daudzdzīvokļu māju renovācijā ieguldīts jau miljards eiro, un tas ir uz pusi vairāk nekā Latvijā. Un līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā vairāk māju renovēts tieši reģionos – visvairāk Brištonas un Paņevežas pašvaldībās, savukārt saraksta apakšā – Viļņa, Kauņa un Šauļi.
Uz masveida siltināšanu
Viens no veidiem, kā kāpināt renovācijas tempu, ir mainīt pieeju un no pilotprojektu līmeņa, kādā vēl aizvien norit ēku renovācija, pāriet uz masveida ēku siltināšanu un panākt, ka gadā renovē vismaz 400 līdz 600 ēkas.
Salīdzinājumam: pēdējos sešos gados "Altum" īstenotajā programmā pabeigtas vien 322 daudzdzīvokļu mājas un procesā ir 93 daudzdzīvokļu māju siltināšana visā Latvijā.
Vēl naudas pietiek nedaudz vairāk nekā 300 projektiem. Programma beidzas nākamā gada beigās.
Tomēr pašreizējā pieeja, ka katras mājas siltināšana ir kā atsevišķs projekts, ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kādēļ ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu līdz šim neveicas tik raiti, kā vajadzētu. Akmeni var mest arī pašu iedzīvotāju lauciņā, jo liela daļa vēl aizvien neapzinās, ka viņu īpašums ir ne tikai dzīvoklis un tā četras sienas, bet visa māja, kurā cilvēks dzīvo. Un par māju ir pienākums rūpēties, uzturēt to tehniski labā stāvoklī, sasniegt arī energoefektivitātes rādītājus, ko tāpat mums prasa Brisele, un tas iet roku rokā arī ar ēku siltināšanu.
Nebūs, kur sprukt
Labā ziņa ir tā, ka no "klimata neitralitātes" prasībām neizbēgsim un agrāk vai vēlāk daudzdzīvokļu mājas būs jāsiltina. Vai to izdosies panākt bez pātagas principa, pagaidām grūti prognozēt, bet teorētiski rīki, kā mudināt iedzīvotājus siltināt mājas, būtu – piemēram, noteikt papildu nodokli, ja izvēlies dzīvot energoneefektīvā mājā.
Tomēr sliktā ziņa ir tā – jo ilgāk vilcināsimies, jo lielākiem soļiem būs jāķeras pie projektu realizācijas, kad jau ūdens smelsies mutē. Raugoties, kā jau patlaban gan pandēmijas, gan ģeopolitisko notikumu ietekmē pieaug būvniecības cenas, nav garantijas, ka nākotnē ēku siltināšanas projektu īstenošana būs lētāka un izdevīgāka nekā līdz šim. Būvniecības izmaksu pieauguma negatīvās sekas jau jūtamas patlaban, jo ir kupls skaits siltināšanas projektu, kurus bija iecerēts īstenot šajā atbalsta programmā, bet iedzīvotāji nolēma projektus apturēt.
Jāteic gan, ka par spīti būvniecības cenu pieaugumam, šis vilciens jeb pašreizējā Eiropas struktūrfonda atbalsta programma ir iedzīvotājiem izdevīgāka, nekā solās būt nākamā – patlaban ēku siltināšanā 50% ir grants jeb nauda, kas nav jāatmaksā, bet jaunajā atbalsta programmā, kas būs no atveseļošanas un noturības mehānisma, aprēķini nebūs tik pievilcīgi iedzīvotājiem. Proti, granta daļa būs 49% no kopējām projekta izmaksām.
Tas izklausās labi un cerīgi, bet ne tik pievilcīga nianse ir fakts, ka Eiropas Komisijas nostāja paredz, ka tā vairs siltināšanas projektos neatmaksās pievienotās vērtības nodokli. Tas nozīmē, ka no kopējās projekta summas iedzīvotājiem granta daļa jeb summa, kas nebūs jāatmaksā, būs vien 40%, nevis 50%, kā līdz šim.
Vēl runājot par finansējuma avotu, proti, Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, ir labi, ka tā ir, bet būtu jādomā, kā izveidot ilgtspējīgu finansējuma modeli, jo tagad ir tā: ir nauda – darām, nav naudas – nedarām.
Pašvaldību sniegtie burkāni – nostrādā
Kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta kolēģēm Sintiju Amboti un Ingu Ozoli pētījām, kā ar māju siltināšanu veicas dažādās Latvijas pašvaldībās. Secinājām, ka, lai gan 44% no visiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, tomēr aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi tieši reģionos.
Rīgā nosiltināti vien 3% namu. Savukārt Latvijas rekordiste ir Liepāja.
Tāpat veiksmīgi ar siltināšanu veicas Cēsīm, Valmierai, Rēzeknei, Olainei un daudzām citām gan Pierīgas, gan reģionu pašvaldībām.
Iztaujājot pašvaldību pārstāvjus un iedzīvotājus, konstatējām, ka liela nozīme ir pašvaldības iesaistei, sniegtajiem papildu labumiem un atvieglojumiem. Un prakses ir dažādas – piemēram, pašvaldības iedzīvotāju vietā atmaksā bankā aizdevumu procentus, algo darbinieku, kurš vada renovācijas procesu, pilnībā atmaksā energoaudita izdevumus, tehniskā projekta izdevumus vai līdzfinansē iekšpagalmu sakārtošanu.
Rīgai temps jākāpina 10 reizes
Rīga ir pašvaldība, kur renovācija ir ļoti kūtra. Vismaz līdz šim. Tagad plāni ir lieli un ambiciozi. Tuvākajos gados galvaspilsētas pašvaldība ir sparīgi apņēmusies daudzdzīvokļu māju siltināšanas tempu palielināt. Līdz šim Rīgā nosiltinātas vien 65 daudzdzīvokļu ēkas, kas ir tikai 3% no vajadzīgā apjoma. Rīgā vēl jāatjauno 97% ēku jeb nedaudz mazāk par 6000, un tas ir jāizdara turpmāko 28 gadu laikā jeb līdz 2050. gadam. Tas nozīmē, ka Rīgā māju renovācijas temps ir jāpalielina desmit reizes. Pēdējos divos gados savesta kārtībā enerģētikas saimniecība, jo līdz šim domē par to nebija neviena atbildīgā. Tālākais uzdevums ir panākt nepārtrauktu finanšu plūsmu.
Jāpiebilst, ka iemesls, kādēļ pēdējos desmit gados Rīgā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu veicies ievērojami sliktāk nekā reģionos, meklējams ne vien kūtrajā iedzīvotāju aktivitātē, bet arī galvaspilsētās vadības lēmumos – Nila Ušakova ("Saskaņa") vadībā māju renovācija Rīgā nav bijusi domes prioritāte, bet jaunais domes sasaukums namu siltināšanu izvērtis kā prioritāti numur viens.
Sniega bumba, kas jāiekustina pašreizējai domei, ir liela un smaga.
Diskusijas par balsošanas kārtību
Viena laba lieta ir izdarīta šogad, proti, balsošana daudzdzīvokļu māju kopsapulcē var notikt elektroniski. Tas palīdz iesaistīt tos dzīvokļu īpašniekus, kuri neatrodas Latvijā un savu dzīvokli izīrē. Vēl noskaidroju, ka Rīgas pašvaldība un ''Rīgas namu pārvaldnieks'' diskutē par balsošanas kārtības maiņu. Proti, tie, kuri neatnāk uz kopsapulci, automātiski balso par mājas siltināšanu, nevis pret. Ekonomikas ministrijā gan skaidro: lai gan šī iecere ievērojami paātrinātu mājas iedzīvotāju vienbalsīga lēmuma pieņemšanu, tomēr no juridiskā skatpunkta nebūtu korekti neierašanos traktēt kā piekrišanu.
