Metodoloģiskie skaidrojumi
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
Avots: CSP
CSP norādīja, ka energoresursu cenu kāpuma dēļ mājokļu energoefektivitātes jautājums joprojām ir ļoti svarīgs. Kopš 2019. gada pašu mājsaimniecību novērtējumā tikai 36,1% mājokļu veikti dažāda veida energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. 20,5% mājokļu tika veikts viens, 9% – divi, bet 6,6% mājokļu – trīs vai vairāk energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
No reģioniem visaktīvāk mājokļu energoefektivitāti uzlabo Kurzemē – tur pēdējo piecu gadu laikā 41,9% mājokļu tika veikti dažāda veida ēku siltumizolācijas, logu vai apkures renovācijas darbi, vismazāk – Rīgā (34%) un Latgalē (35%).
Izvēli veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus bieži ietekmē iedzīvotāju finansiālā situācija, tomēr atšķirība starp trūcīgajām un turīgajām mājsaimniecībām nav liela.
32,7% trūcīgāko (1. kvintiles) mājsaimniecību norādīja, ka viņu mājoklī pēdējo piecu gadu laikā ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Starp turīgākajām (5. kvintiles) mājsaimniecībām jebkāda veida energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tika veikti vien nedaudz vairāk – 36,2% mājokļu. Visvairāk – 38,2% mājsaimniecību renovējušas mājokli 3. kvintiļu grupā.
Iegūto energoefektivitātes rādītāju datu avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem mājsaimniecību. Aptaujā tika iekļauts jautājumu loks par mājokļu energoefektivitāti, kur respondentiem vajadzēja raksturot savas mājsaimniecības situāciju (mājokļu energoefektivitāti, apkures sistēmas enerģijas avotu u.c.) pēdējo piecu gadu laikā.
