Līdz šim renovētas "Liepājas namu apsaimniekotāja" pārziņā esošās 80 daudzdzīvokļu mājas, sakārtotas 50, atliek vēl 100. Pašlaik tikai divu māju iedzīvotāji izrādījuši reālu interesi par jauno programmu, kas paredz ES līdzfinansējumu māju energoefektivātes uzlabošanai. "Liepājas namu apsaimniekotāja" valdes loceklis Artis Rimma apšaubīja, ka šajā programmā izdosies strauji pavirzīties uz priekšu.
Spēles noteikumi šoreiz nav labvēlīgi, un par to jau Ekonomikas ministrija brīdināta arī iepriekš, turklāt šobrīd ir sarežģīta situācija ar pieaugušajām kredītu procentu likmēm.
"Katrai ēkai jau ir 100% jāpaņem kredīts, lai realizētu savus energoefektivitātes pasākumus, tad 12 mēnešus pēc projekta realizācijas "Altum" izvērtē, vai rezultāti ir sasniegti. Ļoti iespējams, ja kādi plānotie procenti nav sasniegti, šo finansējumu nepiešķir. Ir ļoti riskants un ne visai pārliecinošs pasākums. Mājām tas tiek skaidrots, iedzīvotāji ne visai vēlas šādiem noteikumiem piekrist," skaidroja Rimma.
Arī Liepājas valstspilsētas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens skaidroja, ka situācija nav daudzsološa.
"Iedzīvotājiem ir maza interese šajā programmā piedalīties. Ja pasaka cilvēkam, ka lielai mājai jāņem kredīts miljons eiro, tad viens otrs ķer pēc validola," klāstīja Tīdens.
Iemesli, kāpēc nav tik liela interese par šo ES atbalsta programmu, ir dažādi, skaidroja "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
"Iepriekšējā programmā, kad varēja saņemt 50% no kopējām projekta izmaksām, šajā programmā atbalsta apjoms ir 49%, taču neskaitot PVN, līdz ar to tas kopējais apjoms, ko saņem pēc projekta realizācijas, ir aptuveni 40% no kopējām projekta izmaksām," norādīja Vērzemniece.
Programma atvērta jau gadu, no 2022. gada decembra. Kopējais atbalsta apjoms ir vairāk nekā 50 miljoni eiro. Plānots, ka atbalstu varētu saņemt aptuveni 150 daudzdzīvokļu mājas Latvijā.
"Mēs esam rezervējuši atbalstu 35 daudzdzīvokļu mājām Latvijā par summu vairāk nekā 11 miljoni eiro. Aptuveni viena piektdaļa no finansējuma ir rezervēta, taču atlikušais finansējums ir pieejams un gaidām projektu pieteikumus," teica "Altum" pārstāve.
Problēmas ir ne tika šīs programmas kontekstā, bet domājot ilgtermiņā, uzskata Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens, kurš ilgstoši pēta energoefektivitātes un mājokļa jautājumus.
"Programmas noteikumiem jābūt draudzīgiem, iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem, būvniekiem, dzīvokļu īpašniekiem saprotamiem. Programmai jābūt pastāvīgai, nevis viļņveidīgai, kā tas ir ar ES līdzfinansējumu. ES, piemēram, sola 50 miljonus vai pat 200 miljonus, bet 23 000 ēkas – finansiāli tie ir 12 miljardi, tad tie miljoni nav nekas pret visu to lielo vajadzību, bet, ja mēs ar šiem miljoniem ņemsimies, mēs šo lietu darīsim vēl 161 gadu," skaidroja Tīdens.
Latvijā steidzīgi jāmeklē vēl papildu risinājumi, lai daudzdzīvokļu mājas sakārtotu, atbalsts iedzīvotājiem ir nepietiekams, turklāt laikā, kad jaunas mājas būvē maz, uzskata Tīdens. Viņaprāt, Latvijā ir jāveido īpašs mājokļu fonds, kur tam nepieciešamais finansējums jārod valstij.
"Igauņi ir skaļi paziņojuši – viens ieguldītais eiro mājokļu atjaunošanā tautsaimniecībā ienes vēl vienu eiro.
Tas nozīmē to, ka, veicot šo mājasdarbu, nodibinot mājokļu fondu, ieviešot programmu, tā ir lieliska investīcija un iespēja nopelnīt valstij 12 miljardus eiro.
Tam gan būs vajadzīgi 20 gadi, jo tīri fiziski ātrāk to nevar izdarīt," klāstīja Tīdens.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd sakārtoti ir tikai kādi 8% no Latvijas daudzdzīvokļu ēkām, taču neatjaunoto māju tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties.
