«Zaudētais siltums»: Daudzdzīvokļu māju renovācijas temps ir nepiedodami lēns

Kopumā Latvijai būtu nepieciešami 4,5 miljardi eiro, lai atjaunotu visas daudzdzīvokļu ēkas, lai tās 2050. gadā būtu ar tā saucamo nulles emisijas patēriņu, kā to prasa Eiropas "zaļais kurss". Latvijai skaidrība par finansējumu ir tikai līdz 2027. gadam, un tā ir teju desmit reizes mazāka summa par akūti nepieciešamo, proti, tikai 465 miljoni eiro.

Aptaujātie eksperti atzina, ka pašreizējais temps, kādā Latvija renovē daudzdzīvokļu ēkas, ir daudz par lēnu un to būtu nepieciešams vismaz dubultot, lai kaut nedaudz tuvotos Briseles ambiciozajam mērķim.

«Zaudētais siltums»: Daudzdzīvokļu māju renovācijas temps ir nepiedodami lēns
00:00 / 10:05
Lejuplādēt

Vecās problēmas

Paies gandrīz 100 gadi, kamēr Latvija renovēs visas daudzdzīvokļu mājas, kuras būtu lietderīgi atjaunot – proti, ap 11 000 daudzdzīvokļu māju. Pēdējos 13 gados renovētas vien 1600 ēkas jeb tikai 10% no vajadzīgā apjoma. Taču šāds temps krietni atpaliek no Briseles ambiciozā Eiropas "zaļā kursa" iniciatīvas, kas paredz, ka turpmāko 28 gadu laikā jeb līdz 2050. gadam bloka valstīs ir jāsasniedz tā saucamā "klimata neitralitāte".

Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Karina Truhanova atzina, ka ar šādu daudzdzīvokļu namu renovācijas tempu tas pagaidām Latvijai būs grūti izpildāms mērķis.

"Protams, Briseles prasības ir renovācijas vilnis – ēku atjaunošanas tempa divkāršošana, un Latvija tam absolūti piekrīt, un tam piekrīt arī pārējās ES dalībvalstis. Tikai mēs joprojām atduramies pret diviem faktoriem: iedzīvotāju izglītotība, informētība, ieradumi un finansējuma pieejamība.

Mums ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro, lai atjaunotu visas daudzdzīvokļu ēkas tādā apmērā, kā to prasa Brisele," atzina Truhanova.

Latvijai šādu līdzekļu nav, un arī par tālāko finansējumu pagaidām nekādas skaidrības arī nav. Skaidrs ir tikai par tuvākajiem sešiem gadiem (proti, plānošanas periodu, kas aizsākas 2021. gadā un ilgs līdz 2027. gadam), kad daudzdzīvokļu ēku renovācijā ieguldīs 465 miljonus eiro. Puse no tiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda grants, bet otra puse namu iedzīvotāju ņemtais kredīts bankā.

Truhanova atzina, ka visi jau gribētu skaidrību par nākotni, bet tādas nav. Taču pagaidām iešana uz priekšu notiekot maziem solīšiem un tad jau arī rezultāts neizpalikšot.

Nauda no pašvaldības?

ES fondu nauda ir neatsverams atbalsts daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, jo būtībā ēkas renovāciju var veikt ar 50% atlaidi. Tātad pusi nosedz ES grants, otru pusi iedzīvotāji aizņemas bankā. Bet, kas notiks brīdī, kad ES "finanšu pote" vairs nebūs pieejama, kur plānots atrast nepieciešamos līdzekļus daudzdzīvokļu namu renovācijai?

EM pārstāve Truhanova sacīja: "Nākamais solis ir pašvaldība. 2023. gadā Rīgas pašvaldībai būs sava energoefektivitātes programma, kurai iedzīvotāji varēs pieteikties, un līdz ar to mēs ceram, ka pavirzīsies uz priekšu šī iestrēgusī situācija ar daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu tieši Rīgā. 44% no visiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, bet aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi tieši reģionos."

Turklāt ir arī atvieglota virkne procedūru, kā namu īpašnieki var nonākt līdz lēmumam par mājas renovāciju un siltināšanu, un tas palielinās tempu.

"Mēs ļoti ceram, ka mūsu izdarītais darbs lēmumu pieņemšanas procedūrā – gan par kvorumu kopīpašuma mājām, gan elektroniskais rīks lēmumu pieņemšanā un vēl Rīgas pašvaldības finansējums – veicinās šo izrāvienu," piebilda Truhanova.

Ēkas nevar gaidīt

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Agris Kamenders ir skarbs: "Programmas būtība nav mainījusies desmit gadus. Apjoms ir niecīgs, mazs. Un, ja mēs tā turpināsim, tad nekas mums nesanāks. Ja turpināsim renovēt dažus desmitus ēku gadā, varbūt 80, varbūt 100, tad ar tādu tempu vajag apmēram 100 gadus, lai dzīvojamo fondu renovētu. Protams, 100 gadu [laika] mums nav. Mums pat nav ne 10, ne 15 gadi."

Eksperts uzsvēra, ka pirms diviem gadiem Valsts kontrole revīzijā ir atzinusi, ka Latvijas lielākajās pilsētās lauvas tiesa daudzdzīvokļu namu ir kritiskā tehniskā stāvoklī. "Maksājumu apmērs nav pietiekams, netiek veikti uzkrājumi, un nauda nepietiek "tekošajiem" remontiem, un tur jau ir jautājums par ugunsdrošību. Jo vairāk šo problēmu mēs atliksim, jo tā vairāk saasināsies. Nemaz nerunājot par enerģijas cenām, kas mūs sagaida tuvākajā apkures sezonā. Un tas būs ļoti sarežģīti, it īpaši pašvaldībām," uzsvēra Kamenders.

RTU profesors teica, ka valstij ir jābūt skaidrai stratēģijai tuvākajiem 10–15 gadiem, kuru laikā būtu jārenovē līdz 16 tūkstoš daudzdzīvokļu ēku.

Lai to sasniegtu, renovācijas temps būtu jādubulto. "Vairāk nekā 10 tūkstoš ēkas 10–15 gados mēs neatjaunosim. Mēs runājam par 1000 ēkām gadā. Šobrīd varbūt maksimums renovējam 200. Pie esošās programmas, kapacitātes, aktualitātes tas ir neaizsniedzami, tas nav izpildāms. To mēs varēsim izdarīt, ja kardināli mainām pieeju. Rīga tagad ir apņēmusies, un redzēsim, kādi būs tās darbi," sacīja Kamenders.

Viņš ir pārliecināts, ka viens no veidiem, kā kāpināt renovācijas tempu, ir mainīt pieeju, un no pilotprojektu līmeņa, kādā vēl aizvien norit ēku renovācija, pāriet uz masveida ēku siltināšanu  un panākt, ka gadā renovē vismaz 400 līdz 600 ēkas.

"Tas prasa industrializāciju – gan no projekta vadības, gan projektēšanas viedokļa, gan arī būvnieku pusē, kuri rēķinās ar stabilu apjomu, viņiem ir darbaspēks un viņi ar to rēķinās. Šobrīd arī būvniecības pusē ir problēma – viņi zina, ka šogad ir ES finansējums ēku renovācijai, bet pēc diviem gadiem varbūt nebūs. Kā, piemēram, šobrīd. Es nezinu, kas notiks šajā vasarā. Pieļauju, ka daudzi projekti netiks realizēti. Citos sektoros, piemēram, sabiedriskās ēkas būvēs un kopumā būvniecībā viss notiks, bet daudzdzīvokļu sektorā nebūs daudz projektu," savu skepsi pauda eksperts.

Vēl viens mazs solis

Valsts politika tuvākajos gados būšot vērsta uz masveida ēku siltināšanu un renovāciju, atzina EM pārstāve Truhanova. Viņa runā par veselu kvartālu renovāciju.

Šāda pieeja, ka tiek renovēta nevis viena māja, bet viss kvartāls, esot ierakstīts arī ēku ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijā, un tas nu būtu tagad jāattīsta.

Kad tad tas notiks? Truhanova atbildēja: "Stratēģija paredz līdz 2030. gadam. Šī ideja attīstās Latvijā, un ir nepieciešams laiks, lai saprastu, ko tas nozīmē, kādus labumus tas dod. Masveida projektam ir nepieciešami mazāki finanšu līdzekļi. Ir kopīga zeme, uz kuras atrodas vairākas mājas. Pirmkārt, nav jātērē laiks un finanses, lai saskaņotu vairākus projektus, bet tas ir viens process, līdz ar to samazinās birokrātiskais šķērslis."

Ambīcijas vajag daudz lielākas

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons atzina: "Ambiciozs mērķis būtu renovēt 3% līdz 4% no daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda gadā." Ja valstij būtu šāds mērķis, tad 2050. gadā varētu sasniegt, ka 90% no ēkām būtu energoefektīvas, tuvu nulles patēriņam. Tomēr Latvija uz mērķi iet ļoti maziem soļiem, bez lielām ambīcijām.

"Es savā mūžā nepiedzīvošu, ka būs 60, 70 vai 80% no daudzdzīvokļu ēkām renovētas. Šādi ejot un attīstoties, mēs siltināsim vēl 100 gadus. Ja tas ir stratēģisks mērķis, valstij saprotot, ka šajā segmentā ir būtisks energo patēriņš, gan arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, var kāpināt apjomus. Vienmēr var kāpināt apjomus un, manuprāt, tas ir jādara reiz divi," uzsvēra būvnieks.

Miķelsons pauda, ka nākamais klupšanas akmens, kādēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija neuzņem apgriezienus, ir finansējums vai precīzāk: viens vienīgs naudas avots – ES fondu nauda. "Lai kaut ko dubultotu un strādātu ar lielāku jaudu, tad primārais jautājums ir ilgtspējīgs finansējuma modelis. Tagad ir tā: ir nauda – darām, nav naudas – nedarām. Mūsu nozares izpratnē būtu jāveido īpašs fonds. Ilgtermiņa fonds, un tajā varētu piedalīties dažādi nozares dalībnieki – gan finansētāji, gan attīstītāji, gan būvnieki. Tas ir ilgtermiņa stāsts," skaidroja Miķelsons.

Viņš atzina, ka finansējuma nenoteiktības un mērenās kapacitātes dēļ daudzdzīvokļu māju renovācija nav iekārojams auglis lielajiem būvniekiem.

Tie uz šo segmentu pat neraujas. Renovācijas projektos piedalās vidēja izmēra būvniecības uzņēmumi. Tomēr, ja ir vēlme tirgu un konkurenci palielināt, kas, iespējams, palīdzētu samazināt arī būvniecības izmaksas, tad ir jāķeras pie birokrātijas labirintu vienkāršošanas. Šobrīd paiet četri gadi kopš ieceres līdz projekta realizācijai. Miķelsons teica, ka šo periodu vajadzētu samazināt līdz diviem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt