Liba Mellere: Liepājas osta un speciālā ekonomiskā zona trīs brīdinājumos

Liepāja atzīmē divkāršu jubileju – aprit 320 gadu ostai un 20 gadu Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai. Izstādē, kas tam par godu atklāta pilsētas muzejā, sena vēsture un pavisam neseni notikumi savijušies kopā un (pirmais brīdinājums – tagad būs patoss) uzmundrinoši skatās uz tagadni – tā teikt, “uz priekšu, pati jaunākā no Latvijas lielajām ostām, turpini, tu vari vairāk!” 

Otrais brīdinājums - sākumā tiks izklāstīti fakti, bet pēc tam autore izplūdīs liriskās atkāpēs un atmiņās.

Līva – Libau – Lībava – Liepāja

Liepājas ostas vēsture droši vien sākusies, vēl pirms vēstures hronikās tika pieminēts Līvas ciems – tas bija 1253.gada 4.aprīļa dokuments par zemju sadalīšanu starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni. Līva bija zvejnieku ciems tāda paša nosaukuma upes krastā. Ar laiku Līvas upe kļuva tik sekla, ka ciems faktiski palika bez ostas, kravas no krasta reidā un atpakaļ nogādāja ar laivām. 1625.gada 18.martā Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs dāvināja Līvas ciemam pilsētas tiesības. Viņa pēctecis Frīdrihs Kazimirs 1697.gadā noslēdza līgumu ar maģistrātu par jaunas ostas būvniecību. Šo datumu Liepājas osta arī uzskata par savu dzimšanas dienu. Pēc tam bija kari, varas maiņas, vētraina pilsētas un ostas attīstība, 1876.gadā  tika atklāts Lībavas – Romnu dzelzceļš, Aleksandra III kara ostas būvniecība, dzīve nomalē Pirmās republikas laikā, Otrais pasaules karš, slēgtā padomju Jūras kara flotes pilsēta...

Kad 1994.gadā tika izvests Krievijas karaspēks, Liepājas osta bija bēdīgā stāvoklī. Drīz vietējais uzņēmējs Tālivaldis Vēsmiņš ierosināja izvedot speciālo ekonomisko zonu (SEZ) – kā instrumentu Liepājas izvešanai no dziļas ekonomiskās depresijas un pilsētas un ostas attīstībai. (Šogad T.Vēsmiņam tika piešķirts Goda liepājnieka tituls – tieši par viņa lomu Liepājas SEZ izveidē un SEZ un ostas attīstībā.) Likumu par Liepājas SEZ Saeima pieņēma 1997.gada 17.februārī, tas stājās spēkā 18.martā – pilsētas dzimšanas dienā. Laiks ir parādījis – instruments izrādījies diezgan labs. Patlaban pilsētā ir 41 uzņēmums ar SEZ statusu – tās pavisam ir 2000 darba vietas. No 1997.gada līdz 2016.gada beigām celtniecībā, metālapstrādes, kokapstrādes, tekstilrūpniecības un citu jomu tehnoloģiju modernizācijā un ostas attīstībā ieguldīti apmēram 260 miljoni eiro. 

Izstāde

Par to visu arī vēsta izstāde Liepājas muzejā, kas izveidota sadarbībā ar Liepājas SEZ. Protams, divās nelielās zāles īpaši izvērsties nav iespējams, taču ir izdevies piesātināti un interesanti. Muzeja vēsturnieks Aleksejs Kriška uzskata, ka pašu vērtīgāko eksponātu vidū ir veclaicīgie XVII gadsimta kuģu modeļi. Muzejā tie nonāca no Sv. Annas baznīcas – tālbraucējiem kapteiņiem senos laikos bija tradīcija novietot savu kuģu modeļus dievnamos, jo tika uzskatīts, ka tas nes veiksmi jūrā. Lielu interesi raisa arī priekšmeti, kas nesen tika izcelti no Karostas kanāla tā tīrīšanas laikā – sākot no šautenes un beidzot ar traukiem. Tie rūpīgi ievietoti aizstiklotā vitrīnā.

Izstādi veiksmīgi papildina arī sena kinohronika – piemēram, 1949., 1950.gada  kinožurnāls “Padomju Latvija”... Vēl uz viena ekrāna – kadri, kuros redzams ūdenslīdēju darbs ostā. Nav aizmirsti arī modernie interaktīvie līdzekļi -  sadaļa par Liepājas SEZ ir galvenokārt šajā formātā. Pie monitora var “pielipt” uz ilgu laiku. Izstādes veidotāji padomājuši arī par bērniem – izveidojuši spēli “Liepāja burinieku laikmetā”. Šī spēle dod iespēju uzzināt gan par dažādiem kuģu tipiem – no barkas līdz galeonai, kā arī aizstāvēt dzimto pilsētu, no lielgabala apšaudot ienaidnieka kuģus, kuri mēģina ieiet ostā. Pieaugušajiem ieteicams ieslīgt bērnībā un paspēlēties – ir interesanti!

Liepājas SEZ zālē ir pārstāvētas gan Liepājas ostas kravas, gan dažu Liepājas SEZ uzņēmumu produkcija. Krūšturu maigās mežģīnes un bļodiņas līdzās ogļu un graudu paraugiem ir nedaudz negaidīts skats, taču arī uz “Lauma Fabrics” attiecas Liepājas SEZ statuss.

Paša muzeja eksponātu ir tikai apmēram simts. Tas ir ļoti, ļoti maz, jo Liepājas muzeja krātuvēs to ir vairāk nekā seši tūkstoši. (Dažādu apstākļu dēļ muzejs savulaik zaudēja telpas izvērstai profilekspozīcijai par kuģniecību un zvejniecību. Jau daudzus gadus ostas pilsētā tās vienkārši nav, lai gan muzejnieki ir gatavi to izstādīt – ja vien būtu telpas.).

Pesimistiem izrādījās taisnība

Kādreiz arī Liepājas SEZ izveide kļūs par senu vēsturi. Bet pagaidām – trešais brīdinājums! – atmiņas. Pavisam svaigas, toties daudz.

Autores darba arhīvā saglabājies daudz tekstu par Liepājas SEZ un ostu. Ļoti interesanti tos tagad pārlasīt. 1998.gadā, piemēram, bija pieprasītas publikācijas gandrīz vai par katru Liepājas SEZ vadības soli – galu galā Liepāja pirmā Latvijā saņēma SEZ statusu, viss bija jaunums. Detalizēti un bieži rakstīju par investīcijām, ostas padziļināšanu, kravu apgrozījumu, braucieniem uz izstādēm ārzemēs. Bet, lūk, – brauciens uz Briseli 2001.gadā. Liepājnieki pacentās pavēstīt eiroierēdņiem to, cik svarīga pilsētas attīstībai ir SEZ pastāvēšana (tolaik tika iecerētas izmaiņas Liepājas SEZ likumā) un “Liepājas metalurga” veiksmīgs darbs. Līdz iestājai ES bija palikuši daži gadi, līdz “Metalurga” kraham – nedaudz ilgāk...

2008.gada marts. Teksts par to, ka Liepājas SEZ pārvalde izstrādājusi trīs attīstības scenārijus līdz 2017.gadam. Citāts:

“Ostas attīstība var noritēt pēc trīs attīstības scenārijiem – optimistiskā, reālistiskā un pesimistiskā. Pēc pirmā no tiem, Liepājas ostas kravu apgrozījums līdz 2017.gadam sasniegs 18,7 miljonus tonnu. Arī reālistiskais scenārijs ir visnotaļ rožains – atbilstoši tam ostas kravu apgrozījums sasniegs 14,05 miljonus tonnu. (..) Pēc pesimistiskā scenārija, ostas kravu apgrozījums, salīdzinot ar pagājušo gadu (4,04 miljoni tonnu), var palielināties tikai par 45% un būs ne vairāk kā 5,8 miljoni tonnu.”

Ko lai saka...

Pesimistiskais skats uz dzīvi izrādījās visprecīzākais – 2016.gadā Liepājas ostā tika pārkrauts nedaudz mazāk kā 5,7 miljoni tonnu kravu. Tas ir otrais lielākais kravu apgrozījums kopš 1991.gada, bet rekords – 7,4 miljoni tonnu – bija 2012.gadā. Taču 2013.gadā apstājās “Metalurgs”, osta zaudēja miljonu tonnu kravu. Citu problēmu, tostarp ģeopolitisku, pēdējos gados arī netrūka. 

Liepājas SEZ un osta rokas nenolaiž, apjomi ar katru gadu, lai arī nedaudz, bet pieaug.

Liepājas ostas priekšrocības ir daudzfunkcionalitātē un gatavībā pārkraut visdažādākās kravas, tostarp arī nelielas partijas. Tā ne tik ļoti kā Rīgas un Ventspils ostas ir atkarīga no energonesēju kravām, tas ir, oglēm un naftas, un ir vairāk orientēta uz vietējām kravām, pozicionējot sevi pirmām kārtām kā reģionālā osta un attīstības centrs, bet tikai pēc tam – kā tranzīta kravu pārkraušanas punkts. Un arī Liepājas SEZ izveidošana, kā parādījis laiks, bija pareizs solis. Ne velti citas Latvijas pašvaldības sekojušas šim piemēram. Kas būs tālāk – redzēsim.

Droši vien būs interesanti pēc desmit gadiem izvilkt no arhīva šo tekstu.

Izstādi Liepājas muzejā var apskatīt līdz 3.septembrim no pulksten 10 līdz 18, izņemot pirmdienas un otrdienas. Bet osta un SEZ strādā 24 stundas diennaktī visu gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti