Šie D grupas mači sāksies plkst. 21, bet pirms tam plkst. 17 vēl vienu brīvo vietu izslēgšanas mačos izspēlēs C grupā, kur jau tālāk tikusī Francija tiksies ar Dāniju, bet Austrālijas izlase mēģinās aizķerties aiz cerību salmiņa mačā ar Peru.
Pagaidām Argentīnas valstsvienību droši var saukt par šā Pasaules kausa lielāko vilšanos, kas pēc sagrāves 0:3 mačā ar Horvātiju dzimtenē tika nolīdzināta līdz ar zemi un jau nosaukta par visu laiku vājāko Argentīnas izlasi. Tomēr Lionela Mesi komandas situācija nav bezcerīga – labākajā gadījumā (ja Islande neuzvarēs Horvātiju) Argentīnai pēdējā mačā ar Nigēriju vienkārši pietiks ar trim punktiem, bet sliktākajā gadījumā argentīniešiem būs vēl jāpārspēj islandieši pēc papildu rādītājiem – šobrīd labākā situācijā atrodas Islandes izlase, kam ir gan labāka vārtu attiecība (1:3 pret 1:4), gan arī ir priekšroka nopelnīto dzelteno un sarkano kartīšu ziņā (0 pret 3), kam būs izšķiroša loma, ja abām komandām būs vienāda vārtu attiecība un arī gūto vārtu skaits.
Tāpēc var gadīties, ka ar minimālu uzvaru Argentīnas valstsvienībai nepietiks, bet būs jāuzvar ar vairāku vārtu starpību.
Interesanti, ka Argentīnas un Nigērijas izlases Pasaules kausos liktenis savedis kopā jau piekto reizi, un iepriekšējās reizes vienmēr uzvarējuši dienvidamerikāņi. Pirms četriem gadiem Argentīna uzvarēja 3:2 – toreiz divus vārtus guva Mesi, bet nigēriešiem ar to pašu atbildēja Ahmeds Musa, kurš arī pagājušajā nedēļā izcēlās ar abiem vārtiem uzvarētajā mačā ar Islandi (2:0).
Mesi gan pagaidām šajā čempionātā vēl nav izdevies apliecināt savu unikālo meistarību
– turklāt, ja pirmajā spēlē ar Islandi viņa rēķinā vismaz bija 11 sitieni pa vārtiem, tad nelaimīgajā spēlē ar Horvātiju (0:3) Mesi tikai vienreiz mēģināja pārspēt pretinieku vārtsargu.
Starp citu, Argentīnas izlase tikai pirmo reizi kopš 1974. gada Pasaules kausā nav spējusi uzvarēt nevienu no pirmajām divām spēlēm, bet bez uzvaras no čempionāta argentīnieši visā vēsturē atgriezušies tikai vienu reizi pavisam aizvēsturiskos laikos, kad 1934. gadā Pasaules kauss tika izspēlēts pēc “play-off” sistēmas. Tiesa, arī jaunākos laikos divkārtējie pasaules čempioni vienu reizi nav spējuši pārvarēt grupu turnīra barjeru – 2002. gadā.
Islandes un Horvātijas izlases arī ir ļoti labi pazīstamas, jo abas komandas jau sešas reizes tikušās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīros – četras reizes ir uzvarējuši horvāti, toties pēdējā tikšanās reizē pirms gada jau triumfēja islandieši (ne velti tieši Islande bija pirmajā vietā atlases grupā, bet horvātiem vēl bija jāpiedalās pārspēlēs). Skaidrs, ka normālā situācijā šajā duelī horvāti būtu izteikti favorīti, bet Horvātijas izlase jau ir nodrošinājusi vietu nākamajā kārtā un par 99,9 procentiem arī pirmo vietu grupā, tāpēc horvātu treneris Zlatko Daličs var pietaupīt komandas labākos spēkus.
Horvātijas valstsvienībai izkļūšana no grupas ir vēsturisks panākums,
jo pirms tam horvāti to iespēja tikai savā debijas reizē 1998. gadā, bet pēc tam trīs finālturnīros nespēja pārvarēt pirmo barjeru.
Savukārt C grupā lieliska izdevība pēc 16 gadu pārtraukuma spēlēt astotdaļfinālā ir Dānijas izlasei, kam mačā ar Franciju pietiek izcīnīt kaut vienu punktu. Ņemot vērā, ka frančiem neizšķirts nodrošinās pirmo vietu grupā, tad draudzīgs spēles iznākums ir ļoti ticams rezultāts. Tomēr cerēsim, ka abas komandas nebūs tik pragmatiskas un laukumā redzēsim īstu cīņu.
Dāņi gan var tikt pie vietas astotdaļfinālā, arī zaudējot pēdējo maču – ja Austrālija neuzvarēs Peru.
Lai gan pēdējā laikā austrālieši regulāri spēlē Pasaules kausa finālturnīros, viņi nav lielu panākumu lutināti – austrālieši tikai vienā no saviem četriem Pasaules kausiem ir izkļuvuši ārā no grupas, turklāt kopš 1974. gada nākamajos 12 finālturnīru mačos ne reizi nav izvairījušies no vārtu zaudējuma.
Lai gan abu komandu motivācija it kā ir ļoti atšķirīga, nešaubos, ka arī Peru futbolisti cīnīsies par katru bumbu – neaizmirsīsim, ka peruāņi Pasaules kausa finālturnīrā piedalās pirmo reizi pēc 36 gadu pārtraukuma, bet pēdējo uzvaru planētas lielākajā futbola forumā Peru izlase guvusi 1978. gadā. Šajā čempionātā pirmajos divos mačos peruāņi demonstrēja visai cienījamu sniegumu, taču neprata to pārvērst pozitīvā rezultātā – pietiek minēt tikai faktu, ka peruāņi jau ir izdarījuši 27 sitienus pa pretinieku vārtiem, taču tā arī nav guvuši vārtus.
Par to, ka Pasaules kausā arī neveiksmīgākās komandas tāpat vien neko neatdod, varējām pārliecināties jau vakar, kad Marokas izlase, kas jau bija zaudējusi izredzes tikt tālāk, krietni pabojāja nervus titulētajai Spānijai (2:2).
Cerēsim, ka šodien vismaz iztiksim bez strīdiem par tiesāšanu.
Šis turnīrs jau pamazām izvēršas par 11 m soda sitienu čempionātu – 36 spēlēs tiesneši jau piešķīruši 20 vienpadsmitniekus (agrākais rekords – 18 – tika uzstādīts 2002. gadā), bet vēl jau ir jāspēlē un jāspēlē. Skaidrs, ka te liela loma ir videoatkārtojumu sistēmai (VAR), taču vakar Portugāles un Irānas mačā (1:1) pieredzējām, ka pat pēc videoatkārtojuma noskatīšanās var tikt pieņemts ļoti apšaubāms lēmums.
