Nr. 12 Latvijas Krievu savienība (LKS) – slava Ždanokai. Saraksta līdere – Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka
Ja kādam krievvalodīgajam vēl nav skaidrs, tad Ždanoka ir jūsu Dievs Eiropas Parlamentā. Šāda ir pirmā doma, kas ienāk prātā, lasot šo deklaratīvo programmu, kas ir tendēta tikai uz Ždanokas slavināšanu. Tā nepiedāvā konkrētus mērķus vai uzdevumus citās Eiropas Savienības (ES) darbības jomās, bet koncentrējas tieši uz mazākumtautību valodas un pašnoteikšanās aizstāvību.
- LKS uzstāj, lai tiktu nodrošinātas valsts garantijas krievu izglītībai Latvijā, lai tiktu saglabātas un attīstītas mazākumtautību skolas
- patlaban, kad daudzi Austrumeiropas un Rietumeiropas politiķi darbojas, cenšoties saasināt ES un Krievijas konfliktu, ir jānodrošina mierīgs dialogs starp divām viena kontinenta daļām
- mēs esam pret mēģinājumiem uzbūvēt jaunu „Berlīnes mūri” Baltijas - Melnās - Kaspijas jūras loka veidā, izmantojot šim nolūkam Ukrainu un citas Eirosavienības Austrumu partnerības valstis
- Eiropai ir jāīsteno vienota sociālā politika
Īsumā par partiju: LKS iepriekšējais nosaukums bija apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), un tas tika pārdēvēts šogad.
Apvienība PCTVL izveidota 1998.gadā pirms 7.Saeimas vēlēšanām, apvienojoties trim kreisajām partijām - Ždanokas vadītajai „Līdztiesībai”, Jāņa Jurkāna vadītajai Tautas Saskaņas partijai (TSP) un Alfrēda Rubika pārstāvētajai Latvijas Sociālistiskajai partijai (LSP).
Tomēr 2003.gadā apvienība piedzīvoja šķelšanos – sākotnēji to pameta Jurkāna vadītā TSP, bet dažus mēnešus vēlāk arī Rubika LSP, kad arī lēnām sāka zust PCTVL popularitāte, un jau 9.Saeimā 2006.gadā apvienība ieguva vien sešus deputātu mandātus. PCTVL par partiju pārtapa 2007.gadā, taču arī tas nevairoja politiskā spēka panākumus, un jau pēdējos divos Saeimas sasaukumos partija nav pārstāvēta.
Kopš izveidošanas brīža PCTVL nav bijusi Latvijas valdībā, lai gan tā iekļuvusi 7., 8.un 9.Saeimā. Savukārt Rīgā PCTVL bija koalīcijā no 2001.līdz 2005.gadam.
PCTVL bija arī viena no Krievu skolu aizstāvības štāba dibinātājām un aktīvākajām dalībniecēm. Apvienība iebilda pret izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās.
Iepriekšējo EP vēlēšanu panākumi: Iepriekšējās vēlēšanās startējusi zem PCTVL nosaukuma, un abas reizes bijušas veiksmīgas. LKS līdere Tatjana Ždanoka Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv no 2004.gada, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Īsumā par saraksta līderiem: Kandidātu liste, sākot jau ar tās pirmo numuru – Ždanoku -, ir kolorītākā šajās vēlēšanās. Ilggadējā politiķe Tatjana Ždanoka Atmodas sākumā darbojās Latvijas Tautas frontē, bet, neapmierināta ar tās nacionālismu, pārbēga pie opozicionāriem – Interfrontes. Pēdējā laikā Ždanoka ievērību izpelnījusies ar Krievijas anektētās Krimas apmeklējumu un publiski pausto atbalstu starptautiski neatzītajam referendumam par pussalas pievienošanos Krievijai.
Saraksta galvgalī ir arī Ždanokas palīgs Miroslavs Mitrofanovs un skandalozais Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, kurš radio ēterā atzinās nelojalitātē Latvijas valstij, kā arī nepilsoņu aktīvists Viktors Guščins, kurš pazīstams ar Latvijas valstij nedraudzīgiem un pat naidīgiem izteikumiem. Savukārt pēdējais sarakstā ir bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs. Kandidātu sarakstā ir arī citi krievvalodīgo sabiedrībā labi zināmi vārdi.
Izredzes šajās vēlēšanās: Aprīlī veiktā „Latvijas faktu” aptauja liecina, ka LKS nav izredžu tikt Eiropas Parlamentā – Ždanokas vadīto politisko spēku atbalstītu vien 0,8% aptaujāto.
