Bobslejā un skeletonā grūti laiki, kamaniņās - saulaināka aina. Diskusija. «Sporta studijas» podkāsts #82

Grūti laiki bobslejā un jo īpaši skeletonā, kur panākumu pārmantojamības jautājums pirms jaunās sezonas saasinājies jo īpaši, tikmēr kamaniņu sportā plašākais sporta piramīdas pamats ļauj cerīgi raudzīties arī tuvākā nākotnē. Latvijas Televīzijas "Sporta studija", sagaidot ziemas sporta sezonu un sākot jauno olimpisko ciklu, analizēja, kā sokas trijos renes sporta veidos. 

Noslēdzot triloģiju, pie galda sēdās jaunais Kamaniņu sporta federācijas prezidents Klāvs Vasks, Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis, skeletona akadēmijas radītājs Dainis Dukurs, bet ar skatu no malas diskusijas vadītājam Dāvidam Ernštreitam palīdzēja interneta medija MVP redaktors Jānis Freimanis.

Bobslejs, skeletons un kamaniņu braukšana ir sporta veidi, kas vienīgie Latvijai ir atnesuši medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs.

Tie savā ziņā ir elitāri sporta veidi, ar kuriem nevar nodarboties veselīga dzīvesveida entuziasti. Īpaši bobslejā un skeletonā nodarbojas pavisam neliels atlētu skaits - sezonu sāks 19 bobslejisti, 13 skeletonisti un 156 kamaniņu braucēji.

Sporta veida piramīda funkcionē kamaniņu sportā. Bobslejā ierobežotais dalībnieku skaits ir loģisks, jo ar šo sporta veidu ļauts nodarboties, sasniedzot 18 gadu vecumu. Skeletons ir paaudžu maiņas stadijā, kas varēja nebūt tik sāpīga, ja treneri būtu spējuši norakt kara cirvjus un strādāt vienoti. Samilzušā konflikta dēļ Latvija šobrīd ir zaudējusi vismaz trīs sportistus vecumā līdz 23 gadiem.

No vienas puses ir acīmredzams, ka šiem sporta veidiem nav tiešas ietekmes uz sabiedrības veselību un arī izcīnītās medaļas līdz ar to ir ļoti dārgas pēc ieguldījumiem uz visu sportotāju skaitu. Tomēr vai tas ir vienīgais kritērijs?

Aptuveni lēšot, visu trīs sporta veidu kopējais gada budžets ir apmēram trīs miljoni eiro, pat ieskaitot valsts dotāciju Siguldas kamaniņu un bobsleja trasei.

Vai tas ir pārāk daudz, ja Latvijas sporta budžets ir 50,5 miljoni eiro gadā?

Siguldas trase lielā mērā ir atbilde jautājumam – vai tas mums ir vajadzīgs? Trases gada budžets līdz šim bijis ap 900 tūkstošiem gadā. Šogad tās darbībai piešķirta 341 tūkstošu eiro valsts dotācija. Taču pat tas nav viennozīmīgi vērtējams fakts. Dainis Dukurs uzsver, ka trase ir pieprasīta ārvalstu komandu vidū – sniegto pakalpojumu nodokļu apjoms, kas atgriezies valsts kasē, vien esot bijis 298 tūkstoši eiro. Tāpat trase kā magnēts ir neatsverama Siguldas viesmīlības biznesam un pašvaldībai kopumā. Klāvs Vasks, kurš ikdienas darbā ir uzņēmējs un uzņēmuma TET padomes vadītājs, piekrita, ka situācijā, kad valsts dotē trasi, tikai loģiska ir šo sporta veidu atbalstīšana.

Dainis Dukurs arī atklāja, ka Martina Dukura lēmums beigt karjeru daļēji bijis balstīts tajā, ka, mainoties sportistu atbalsta sistēmai, viņa mēneša pabalsts būtu sarucis līdz 800 eiro mēnesī. Neskatoties uz to, ka pērn Martins izcīnīja uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā un Eiropas čempiona titulu. Identiska situācija esot arī bobslejā.

Trīs skeletonisti šogad beidza gaitas Latvijas komanda – Dārta Zunte turpmāk pārstāvēs Igauniju, jo  Latvijā neredzēja garantijas darbam līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm, savukārt Krists Neilands  un Elvis Veinbergs sākuši studijas un beiguši sportot. Viņi abi savulaik izcīnījuši godalgas Eiropas un pasaules junioru čempionātos. Dainis Dukurs uzskata, ka viņi nespētu arī nākotnē cīnīties par medaļām starp elites braucējiem, tikmēr Ekmanis atzina, ka arī tādi sportisti kaut vai kā paaudžu starpposms katrā sporta veidā ir vajadzīgi.

Ekmanis vairākkārt norādīja, ka

Latvijas sportam kopumā vienkārši tiek atvēlēts pārāk maz naudas.

Viņaprāt, jau kopš 1991. gada Latvijas sporta bāzes finansējums ir par 30% mazāks nekā nepieciešams, un tas rada ne vien izdzīvošanas problēmas, bet arī konfliktus sporta sabiedrībā. Ekmanis piesauca Vācijas piemēru, kur kamaniņām, bobslejam un skeletonam  gada finansējums esot 15 miljoni eiro – tātad septiņas astoņas reizes lielāks nekā Latvijā. Jautājums gan, vai tas ir adekvāts piemērs, kam censties līdzināties?

Situācija daudz labāka šobrīd ir kamaniņu sportā, kas spēj izmantot Latvijas sporta sistēmas kritērijus. Kamaniņu braukšanas treneri ar smaidu teic, ka augšupeja sportā sākusies, kad federācija atteikusies no galvenā trenera posteņa, uzsvaru liekot uz sadarbību un viedokļu apmaiņu. Klāvs Vasks uzskata, ka labāka koordinācija un procesa vadība tomēr ir nepieciešama – kādam ir jāatbild un jāietekmē kopaina, sākot no bērnu sporta skolas līdz olimpiešiem.

Gaidāmajā sezonā Siguldā notiks četras lielas starptautiskas sacensības - Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, Pasaules kausa posms bobslejā un skeletonā, Eiropas kausa posms bobslejā un skeletonā, kā arī Kontinentālais kauss kamaniņu braukšanā jauniešiem. 

Pilns diskusijas ieraksts 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti