Sabiedrība radikalizējas, un šajās diskusijās otrās un trešās šķiras jautājumi sāk prevalēt pār svarīgākajiem, kas valsti spētu tuvināt Eiropas vidējam dzīves līmenim. Mēs šķiežam enerģiju ziepju burbuļu pūšanā, bet netiekam galā ar "Liepājas metalurgu" un Haraldu Velmeru vai naudas izkušanu "Rīgas satiksmē".
Jāsāk cīņa ar cēloņiem
Strīdoties ap, par un pret 250 bēgļiem, izliekamies vairs neredzam, ka dažu gadu laika ir izpārdoti 13 000 termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Jo tas, lūk, esot svarīgi biznesam un palīdzot sildīt Latvijas ekonomiku. Tuvredzīgs un ārpus ekonomikas likumiem funkcionējošs bizness. Jā, jā, arī bēgļu uzņemšana nav tikai humāna akcija. Dažiem arī tas ir bizness. Tāpēc daudz svarīgāk būtu cīnīties nevis ar šīs problēmas sekām - bēgļu tūkstošiem Eiropā, bet ar cēloņiem. Tādējādi arī tiktu izglābti tūkstoši, kas iet bojā pie Āfrikas krastiem Vidusjūrā, jo par viņiem ziņu tikpat kā nav. Zinām par tām nelaimēm, kas notiek Eiropas valstu teritoriālajos ūdeņos. Arī tur upuru netrūkst. Novērst nelegālās izceļošanas ceļus, likvidējot cilvēktirdzniecības perēkļus Āfrikā un Tuvajos Austrumos, perēkļus, kam kājas aug visdrīzāk Eiropā.
Galu galā arī bēgļu lielo vilni izraisīja dažu eksaltētu Eiropas demokrātu pārlieku kaismīgā vēlme pēc sava ģīmja un līdzības tādu pašu demokrātiju iedibināt Lībijā, Alžīrijā, Ēģiptē utt. Jā, Muamara Kadafi režīms tika gāzts, taču arī daudzās apkārtējās valstīs tika izjaukta ierastā kārtība, kuras pamatā ir musulmaniskās tradīcijas, vietā nāca haoss, kas kļuva par labu augsni radikālajiem islāmistiem.
Šie paši demokrāti joprojām kritizē arī ierasto kārtību Azerbaidžānā, Uzbekistānā, uz ko reizēm gan saņem arī atbildi: "Palaidīsim grožus vaļā, radikālisti pēc mēneša būs šeit, bet pēc pusgada arī Eiropā. Vai to jūs gribat?" Tad gan reizēm iestājas klusums. Vai tāda būs demokrātijas cena? Katrai vietai ir sava kārtībā, un lai tā arī paliek. Un arī hausiem, tigrieiem, zulusiem, krieviem, masajiem, kurdiem jādzīvo savās etniskajās teritorijās, attiecīgi - Nigērijā, Dienvidāfrikā, Krievijā, Kenijā, Kurdistānā, kur tiem ir vislabākās attīstības iespējas. Tāpat kā latviešiem Latvijā. Taču reizēm iestājas "force major". Kā 1944.-45.gadā Latvijā, kā tagad daudzviet Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Tad pasaules sabiedrībai jādodas palīgā. Jo lielā tautu staigāšana sākās ne jau Arābu pavasara revolūcijas laikā, bet ilgi pirms tam. Tikai šobrīd veļas tās devītais vilnis.
Tiesa, pasaule jau zina gan tautu staigāšanu, gan krusta karus, gan kolonizāciju. Tāpēc spāniski tagad runā visa Centrālā un Dienvidamerika, britu, beļģu un franču pēdas palikušas daudzviet Indijā, Āfrikā. Un tagad vērojams sava veida bumeranga efekts - "vergi" nāk uz metropolēm.
Franciju pārpludinājuši migranti no Magriba valstīm (Mūsdienās parasti ar šo terminu apzīmē Maroku, Alžīriju un Tunisiju, bet plašākā nozīmē arī pārējās Ziemeļāfrikas arābu valstis, izņemot Ēģipti, - Lībiju, Rietumsahāru un Mauritāniju. Dažādos vēsturiskos periodos Magribā iekļauta arī Ibērijas pussala, Sicīlija un Malta - red.), bet Lielbritānijā vispār ir kā pie Bābeles. Viņi grib ne tikai sociālos pabalstus, bet arī mošejas, parandžas, ramadānu... Briti un franči spiesti saspiesties.
Cik daudz un cik ilgi? Īpašs gadījums ir Krievija, kas no kolonizētajām teritorijām nav atteikusies un kur tagad musulmaņi veido jau teju piektdaļu no valsts iedzīvotāju skaita. Turklāt, ar līdzīgām problēmām saskārušās "atvērtās sabiedrības", kam koloniju nav bijis - Zviedrija, Dānija.
It kā loģiska ir cilvēka tieksme pēc labākas dzīves standartiem, taču pētījumi rāda, ka laimes indekss reizumis augstāks fiksēts Kenijā, nevis Šveicē... Tātad ne jau tikai naudā ir laime. Arī ne tās daudzumā.
Latvijā banāni neaug
Diemžēl neviens līdz šim neko nav šķirojis - kuri ir bēgļi, kas mūk no kara pārņemtām teritorijām Sīrijā, Lībijā, Sudānā vai etniski reliģiskajiem konfliktiem Nigērijā, un kuri tikai ekonomiskie bēgļi, kas tīko pēc labākas dzīves, labākām sociālajām garantijām, un ne visi tīko kārtīgi strādāt, jo to nemaz nemāk. Un kuri te ieradīsies teroristu organizāciju uzdevumā. Latvija viņiem nebūs pirmais mērķis, taču reiz var pienākt arī Rīgas kārta.
Jā, jā, it kā jau tiek solīts, ka kuru katru neņems. Taču ārstu, zinātnieku, IT speciālistu tajos tūkstošos nav nemaz tik daudz, un tie jau būs izķerti. Vairums var gadīties tādi, kas knapi pazīst alfabētu. Bez amata un iemaņām.
Tikai nelaime - Muceniekos, pat ne Maltā un Nīcā neaug banāni un nav zem kā apgulties un gaidīt jauno ražu. Te ziemai jāgādā malka, barība un kažoks. Cik no viņiem tam būs gatavi?
Tātad bēgļi ir zināma nodeva demokrātijai un ar to tagad solidāri būtu jātiek galā. Kaut, protams, Rīgā neviens lēmums par to netika pieņemts. Un diemžēl arī šobrīd ir tikai ciparu viļāšana bez prāta vētrām, kā problēmu labāk atrisināt.
Latvijas gadījumā bēgļu problēmai ir vēl divi būtiski aspekti.
Padomju okupācijas laikā šeit ieradās (tika izmitināti) teju miljons ekonomisko migrantu, radikāli mainot šejienes etnisko karti, un ar šīm sekām cīnāmies joprojām. Otrkārt, Krievijas agresija Ukrainā arī ir radījusi bēgļu straumi, kas uz visām pusēm plūst pa sauszemi. Arī Latvijā radi un draugu ir uzņēmuši ne mazums Ukrainas bēgļu.
Tie gan ir kristieši, bez nopietnām tālejošām sekām. Vai attiecīgajām iestādēm ir kaut cik ticami skaitļi, ko tad kā kontrargumentu varētu likt uz galda Žanam Klodam Junkeram, Žakam Barro, Antonio Gutjerešam? Mēs šo humāno misiju esam godprātīgi pildījuši!
Nevis koncentrēt, bet izšķīdināt
No vienas puses, bēgļu iedomās jau augšminēto iemeslu dēļ Latvija nav galamērķis. No otras - ķīnieši vai vjetnamieši te ir itin labi iedzīvojušies. Tātad - arī svešzemnieki šajā klimatā var itin labi iedzīvoties.
Un, ja nu atkal uzpeld nepieciešamība pildīt humāno misiju ne tikai pret kristiešiem, bet arī citu reliģiju pārstāvjiem? Ja tā labi izvērtē, Latvijai nav problēmu uzņemt pat vairāk kā 250 bēgļus. Tikai nevajag visus mēģināt sabāzt Muceniekos vai Olainē. Daudz mērķtiecīgāk būtu viņus izvietot pa visām pašvaldībam, jo TV 3 un citu mediju savulaik veicinātās "Lielās aizbraukšanas" rezultātā (Ja tu esi šeit, tad esi galīgs neveiksminieks vai tevis vispār nav!), kā arī iedzīvotāju koncentrēšanās dēļ ap Lielrīgu brīvu dzīvokļu vai māju, kas prasa tikai mazu sakārtošanu, ir gana daudz vai ikvienā ciemā.
Tā vienkāršoti sadalot (109 novadi + 9 pilsētas), katrai pat nesanāktu pa trim bēgļiem. Rezultātā skolas dabūtu arī kādu bērnu un mazinātos riski slēgšanai. Ļoti iespējams, būtu arī palīgi zemniekiem. Šādos apstākļos, kad visapkārt ir vietējie, nevis savējie, bēgļi varētu ātrāk apgūt valodu (iesākumam kaut vai tos 300 vārdus kā maize, ēst, ūdens, dzert, mājas...) un integrēties.
Viņiem būtu gana sarežģīti publiski piekopt savus reliģiskos rituālus, veidot noslēgtas grupas... Galu galā tā ir bijusi viņu izvēle - pamest tradicionālo vidi un apmesties citā, kas ir pilnīgi citādāka nekā viņiem ierastā. Līdz ar to tikpat kā nebūtu daudz iespēju izplatīt islāmu. Ja kāds no viņiem pēkšņi sadomātu mainīt dislokācijas, tad zaudētu sociālās garantijas.
P.S. Ceru, ka šajos faktos nav nekādas saistības. Nejauša sakritība un tikai.
1) Pret bēgļiem visaktīvāk iestājas NA;
2) Pret bēgļiem aktīvi iestājas arī daudzi "Sakaņas" vai tai pietuvināti politiķi un arī vēlētāji;
3) Rīgas mērs Nils Ušakovs ir skaidri pateicis, ka Rīgā nav brīvu dzīvojamo platību, lai izmitinātu bēgļus. Skaidra pozīcija;
4) Ziņa - NATO rudenī samazināšot patrulēšanu virs Baltijas jūras;
5) Šobrīd NATO uzdevumā patrulēšanu šeit veic Itālija, kas uzņem visvairāk bēgļu;
6) "Saskaņas" un prokremlisko Latvijas iedzīvotāju interesēs ir, lai šādas patrulēšanas vispār nebūtu un NATO karavīri aiziet no Baltijas.
Reizēm vertikāle un horizontāle satiekas un tad atgadās pavisam dīvainas anomālijas.
