Anda Rožukalne: Kremļa mediju rutīna stāstos par Ukrainas notikumiem

Svarīgais jautājums, vai Latvijas krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama daudzveidīga informācija, nav viegli atbildams.  Skrējiens pakaļ Ukrainas ziņām pierimis? Bažas par televīzijas (TV) kanālu ietekmi mazinājušās? Tas nenozīmē, ka alternatīva informācija krievu valodā Latvijā ir vieglāk pieejama! 

Stresā par un ap Ukrainu  Krievijas propagandas TV kanālu ietekmi brīžiem piemirstas ziņu portāli, bet tie ikdienas informācijas piegādē kļūst arvien ietekmīgāki. Ne velti esam izstrīdējušies par krievu un latviešu satura atšķirībām interneta ziņu mediju sadaļās. Kas mainījies?

Īsā atbilde – pierimis satraukums. Gribu piedāvāt arī garāku atbildi par Ukrainas ziņu avotiem. Dati savākti no Rīgas Stradiņa universitates (RSU) Komunikācijas studiju katedras projekta “Interneta agresivitātes indekss” ietvaros, kurā ziņu saturs tiek analizēts mijiedarbībā ar auditorijas reakciju uz ziņām. Starp simtiem ziņu un tūkstošiem komentāru no 2013.gada novembra līdz 2015.gada februārim atlasīju 24 tā saucamās agresivitātes indeksa virsotnes, ko radījuši lasītāju komentāru rakstītāji ziņu portālu delfi.lv, tvnet.lv un apollo.lv krievu sadaļās.

Agresivitātes indeksa tiešsaistes rīks spēj automātiski atlasīt visagresīvāk komentētās ziņas katrā no izvēlētajiem datumiem, parādot, cik lasītāju un ar kādiem vārdiem izteikušies par ziņu saturu. Nav pārsteidzoši, ka katrā no dienām lielākā daļa dusmīgi komentēto ziņu bija veltīta Ukrainai – kopā analizētas 224 ziņas. Datu ir ļoti daudz, šoreiz par pašiem galvenajiem – ziņu tematiem, to informācijas avotiem un medijiem, kas izmantoti ziņu radīšanai. Agresīvi komentēto ziņi izvērtējums ļauj ieraudzīt arī kopējās ziņu veidošanas tendences un profesionālās rutīnas portālos. Auditorijas dusmas biežak izraisa ziņu saturs, bet arī neprofesionālas, paviršas, neprecīzas, vienpusīgas ziņas tiek komentētas niknāk, it kā papildinot ziņā neiekļauto informāciju.

Pagājušais gads bija satraucošs. Daudzas ziņas stāstīja par situācijas attīstību Ukrainas austrumos – 26%, Krievijas aktivitātes Ukrainā netika plaši atspoguļotas – 2%, starpautiskie mediji piedāvāja ziņas par pasaules līderu reakciju – 35%, Latvijas amatpersonas komentēja notikumus – 10%, ziņās regulāri izskanēja Ukrainas – 18% un Krievijas 10% viedoklis. Daudz lielākā mērā nekā fakti ziņās parādījās viedokļi, komentāri, reakcijas.

Attēls nr.1. Ukrainai veltīto ziņu temati lielāko Latvijas ziņu portālu krievu valodas versijās. Dati: RSU Interneta agresivitātes indekss

Izteikumu un versiju pārbagātību ziņās parāda arī to avotu analīze, no visiem informācijas avotiem 62% veido politiķi, amatpersonas un viņu preses pārstāvji. Tie ir visaugstākā līmeņa viedokļu līderi – valstu prezidenti, ministri, Eiropas Savienības līderi, sākot ar Putinu, Porošenko, līdz Merkelei, Grībauskaitei un citiem kā biežākajiem spilgtu izteikumu autoriem. Ziņas, kurās būtu fakti par notikumiem, parasti piegādāja citi masu informācijas līdzekļi, kategorijā “masu medijs” atlasītas ziņas, kuru saturā tā arī minēts – “BBC ziņo” vai līdzīga informācija.

Attēls nr.2. Ukrainai veltīto ziņu informācijas avoti Latvijas ziņu portālu krievu valodas versijās. Dati: RSU Interneta agresivitātes indekss.

Ikdienas Ukrainas ziņu vienveidību pastiprina fakts, ka 62% gadījumu ziņai ir tikai viens informācijas avots, parasti kāds no jau minētajiem līderiem – politiķis vai amatpersona. Interneta nepārtrauktajai ziņu plūsmai, kurā nekavējoties tiek publicēta katra jaunākā informācijas drupata, tas ir pieļaujami. Daļa no ziņām tiek turpinātas, jo notikumi attīstās, citi avoti reaģē uz iepriekš publicētajiem izteikumiem. Kopumā interneta ziņas kļūst profesionālākas, tām gandrīz visos gadījumos ir pievienota fona informācija, ļaujot uzzināt ne vien aktuālāko notikumu, bet ieraudzīt tā nozīmi plašākā kontekstā. Ja ziņu lasītāji vēlas, viņi var veidot pilnvērtīgu notikumu ainu, apvienojot vairākās ziņās un vairākos ziņu avotos publicētu informāciju. Vai tiešām var?

Latvijas ziņu portālu krievu valodas auditorijas gadījumā iespējas ir ierobežotas. To liek apgalvot dziļāka ieskatīšanās ziņu saturā, ieraugot, kuru mediju informāciju izmanto Latvijas portāli. Oriģinālas informācijas nav daudz, plaši tiek pārpublicēta ziņu aģentūru un citu masu informācijas līdzekļu sagatavotā informācija. Ne vienmēr ir viegli atrast ziņas saturā īsto informācijas sniedzēju, atsevišķās ziņās ir vairāk par trīs, reizēm pat pieci informācijas sniedzēju līmeņi – viens medijs pārpublicē no otra, trešais paņem to pašu ziņu, līdz tā parādās kādā no avotiem, ko iecienījuši vai kas pieejami Latvijas portālu redaktoriem.

No Ukrainas notikumu ziņām analizētajos datumos 26% nāk no Ukrainas medijiem, 45% - no Krievijas medijiem, 17% - no starptautiskajiem medijiem, 12% - no Latvijas medijiem (pārsvarā LETA un BNS). Jau šie dati parāda Krievijas sniegtās informācijas dominēšanu. Ieskatoties lielās kaimiņvalsts informācijas avotu sarakstā, skaidrs, ka tajā visvairāk ir ziņu, ko sniedz oficiālās ziņu aģentūras ITAR-TASS, RIA Novosti, Interfax, arī Inopressa.ru, topnews.ru.  Ilgi meklējot, atradīsiet slon.ru, lenta.ru, gazeta.ru, citus. Ziņu avotu izvēle izskatās vēl vienveidīgāka, detalizēti pavērtējot Ukrainas ziņu avotus. Ja pirmajā acu uzmetienā daudzas Ukrainas ziņas Latvijas iedzīvotājiem piegādā unian.ua, espressoTV vai UKR TV, tad, sameklējot šo ziņu avotus, redzams, ka Ukrainas mediji ļoti bieži pārpublicē Kremļa ietekmēto informācijas avotu stāstus par to, kā Krievijas līderi vērtē Ukrainu un tās notikumus. Precīzāk – Latvijas portāli pārpublicē Krievijas amatpersonu viedokļus, kas izteikti Krievijas ziņu aģentūrām, bet publicēti Ukrainas medijos. No Ukrainas skatu punkta, tas ir normāli, Ukrainas iedzīvotājiem jāzina, ko saka Krievijas līderi. No Latvijas auditorijas interešu viedokļa, tā ir pastāvīga vienveidīgas, no Krievijas lielā apjomā piegādāta informācijas pastāvīga pārpublicēšana.

Latvijas ziņu portālu satura kvalitātei par labu nāk to partneri kaimiņvalstīs – Tvnet bieži publicē rus.postimees.ee ziņas, Delfi – delfi.lt vai delfi.ee sagatavoto informāciju. Krievu portāli  Latvijā  izmanto arī citu starptautisko mediju BBC, CNN, Reuter, The Wall Street Journal, Der Spiegel, Douche Welle Ukrainas notikumiem veltīto informāciju. Bet salīdzinoši niecīgos apjomos.

Attēls nr.3. Mediji, kuru informācija izmantota Ukrainai veltīto ziņu veidošanai Latvijas ziņu portālu krievu valodas versijās. Dati: RSU Interneta agresivitātes indekss.

Ikdienā lasot ziņas, nav tik viegli pamanīt, cik nozīmīga kopējā informācijas plūsmā vieta ir Krievijas prokremliskajām informācijas aģentūrām. Regulāri piegādātas, labi sagatavotas, tās ir viegli un ērti pieejamas katram, kam nepieciešama informācija. Latvijas portālu krievu versiju veidotājiem to izmantošana ir lēta – nav jātulko, informācijas ir daudz, ar to iespējams pastāvīgi aizpildīt portāla sadaļas.

Pat netaisos apgalvot, ka vietējo ziņu redaktori Krievijas ziņas neizvērtē kritiski. Ziņas ir atlasītas, arī Latvijas iedzīvotājiem daļa no šīs informācijas ir noderīga. Lielākā problēma -  Krievijas kontrolētās informācijas ir pārmērīgi daudz. Alternatīvu ziņu avotu ir pavisam maz vai tos izmanto reti. Kopā ar Ukrainas ziņām, kas arī pārpublicē Kremļa aģentūru ziņas, vairāk nekā puse Ukrainai veltītās informācijas Latvijas iedzīvotājiem, kas lasa ziņas krievu valodā, jau vairāk nekā gadu nāk no Kremlim pakļautajām ziņu aģentūrām.

Šāgada tendence – Ukrainai un Krievijai veltīto ziņu portālos mazāk, neatkarīgu informācijas avotu - vairāk. Tomēr nav mainījusies portālu profesionālā rutīna - galvenos notikumus stāstīt Krievijas mediju skatījumā. Lasiet kaut vai neseno rus.delfi.lv ziņu par ASV valsts sekretāra Džona Kerija vizīti Sočos. Daudz profesionālāk būtu Krievijas oficiālo avotu ziņas nevis kopēt un publicēt līdzās uzticamu avotu informācijai, bet analizēt Krievijas informācijas avotu prioritātes un tendences pasniegt kā notikumu, salīdzināt dažādu avotu teikto, nevis paplašināt to ietekmi.

Tā ir vismaz tikpat liela problēma kā uztraukums par Krievijas TV kanālu ziņu ietekmi uz to kaislīgāko skatītāju prātiem. Tāpēc nevaru teikt, ka Latvijā krievu valodā pieejama daudzveidīga informācija par Ukrainas notikumiem. Alternatīvo ziņu plūsmu krievu valodā, citu avotu skatījumu, atšķirīgos faktus nosmacē Latvijas auditorijai piedāvātie Kremļa ziņu aģentūru nepārtrauktie un varenie informācijas viļņi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt