Aija Kinca: Otras puses viedoklis jeb Mārupes gurķu patiesā cena

Un kāds ir otras puses viedoklis? Šis producenta jautājums, topot jebkuram TV sižetam, nereti žurnālistu padara traku. Skaidrs,  ka tā ir pamatpatiesība – sižets bez pretējās puses viedokļa ir vienpusējs. Nav izdarīts kārtīgs darbs. Skatītājs nevar uzzināt, ko domā “apvainotā” puse. Slikta žurnālistika! Fui, teiktu mans kādreizējais žurnālistikas pasniedzējs Kārlis Streips. Kauns!

Saindējoties ar metāna gāzi, 2014. gada 3. novembrī savā darba vietā Jaunmārupē bojā gāja divi cilvēki. Biogāzes koģenerācijas stacijas ražotnes vadītājs Mārtiņš Vilguts un operators Kristaps Circenis. Uzņēmuma “Zaļā Mārupe” valdes priekšsēdētājam Kasparam Brunovskim uzreiz nākamajā dienā bija viedoklis, ko viņš nekautrējās paust žurnālistiem un mirušo darbinieku tuviniekiem: Viņi ir paši vainīgi! Rupji pārkāpa darba drošības noteikumus! Iegāja tur, kur viņiem vispār nebija jāiet!

Ir pagājuši gandrīz pieci mēneši. Valsts policija beidzot atzinusi vienu no bojāgājušo sievām par cietušo šajā lietā. Ar lietas materiāliem viņa vēl nav iepazīstināta. Tāpat policija gaida Valsts darba inspekcijas atzinumu. Tam esot izšķirīga nozīme šajā krimināllietā.

Valsts darba inspekcija ir izmeklējusi šo sarežģīto lietu un tā ir finiša taisnē. Secinājumi ir pretēji tiem, ko sākotnēji pauda uzņēmuma vadība. Visticamāk, notikušajā traģēdijā ir vainojams darba devējs. Jo visi  “Zaļās Mārupes” darbinieki strādā paaugstināta riska vietā un tā bija darba devēja atbildība izskaidrot šo risku un novērst šāda veida traģēdijas.

Darbinieki negāja “gāzes kamerā” uz savu galvu. Tā nav viņu atbildība. Tā ir uzņēmuma vadības atbildība, ka divi forši puiši pašos spēka gados (vienam 40, otram 27) kārtējo reizi ielīda vienā no diviem “bunduļiem” pildīt uzdevumu. Un tas bija - palaist ražotni, lai tur plīst vai lūst! Tīrīšanas darbi bija paveikti, bet kaut kas ķērās un negāja!

Tajā dienā bez saviem vīriem palika divas sievas. Bet bez tēta – pieci bērni. Bez apgādnieka – divas ģimenes, jo abas sievas tobrīd mājās atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Jaunākajam bērnam - bojāgājušā Kristapa meitai Elizabetei - bija tikai divi mēneši. Kad viņas mamma Kristīne Circene atnāk sniegt interviju Latvijas Televīzijai, Elizabete smukajā rozā kombinezonā savos ratos ir ļoti nemierīga. Viņa pat tiek pie mammas saulesbrillēm, lai būtu aizņemta un mamma varētu runāt ar mums. Mazā Elizabete vārdu tētis mācīsies izrunāt, skatoties fotogrāfijas. Viņas mamma tiesāsies, lai piedzītu uzturlīdzekļus abiem bērniem. 

Tagad noskaidrot otras puses viedokli ir neiespējami. Valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis neceļ telefonu un neatbild uz īsziņām un e-pastu. Līdz ar to arī viņam nav iespējams pavaicāt, kur palikuši mirušo mobilie telefoni un dators, kurā bija neskaitāmas fotogrāfijas. Tās Mārtiņš uzņēma biogāzes tvertnes tīrīšanas laikā. Viņš dokumentēja visu, ko darbinieki tur darīja. Pēc mirušo nāves tuvinieki tos nav redzējuši. Mārtiņa mantas paņēma “Zaļās Mārupes” pārstāvji. Varbūt viņi tās visas atdeva policijai kā lietiskos pierādījumus?

Gribētos arī pavaicāt, vai tiešām Ziemassvētku saldumu pakas bērniem, kuri tagad kļuvuši par bāreņiem, bija jānosūta pa pastu. Vai bija tik neiespējami aizbraukt pie abām ģimenēm un saldumus aizvest personīgi? Bet varbūt bija... Dažkārt ir grūti ieskatīties otram acīs un pateikt “Lūdzu, piedod...”.

Visticamāk, arī Valsts darba inspekcijas atzinumu SIA “Zaļā Mārupe” pārsūdzēs. Tā vismaz domā iesaistītie.

Uzņēmuma “Zaļā Mārupe” pamatnodarbošanās ir elektroenerģijas ražošana. Koģenerācijas stacijā no biogāzes ražo elektrību, ko pārdod “Latvenergo”, un siltumu, ar ko apkurina Mārupes siltumnīcas.  “Lursoft” dati liecina, ka 49% akciju šajā uzņēmumā pieder Evai Akurāterei, bet 51% – sabiedrībai “Mārupe”. Savukārt sabiedrība “Mārupe” daudziem zināma kā augkopības, lopkopības un dārzeņu audzēšanas uzņēmums. Īpaši slaveni ir Mārupes gurķi. Katru gadu taču tiek ziņots, ka tajā un tajā datumā veikalos būs nopērkami pirmie Mārupes gurķi!  Un sabiedrībā “Mārupe” biogāzes ražošanas uzņēmuma “Zaļā Mārupe” valdes priekššēdētājam Kasparam Brunovskim pieder 22% akciju. Tikpat daudz pieder arī Anitai Balderei-Sildedzei, Helmutam Balderim-Sildedzim un Kristīnei Brunovskai-Marinaki. Sabiedrības “Mārupe” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka uz visiem jautājumiem par notikušo ir jāatbild Kasparam Brunovskim. Viņš vislabāk zina, par ko ir runa. Tikai viņš nerunā. Ne ar žurnālistiem. Ne ar bojā gājušo ģimenēm.

Tikai tagad katru reizi, kad es lielveikalā redzu Mārupes zaļos gurķus, es domāju par diviem milzīgiem, zaļiem bunduļiem biogāzes ražotnē. Par mazo Elizabeti, kura augs bez tēta. Un par otras  puses viedokli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti