ĪSUMĀ:
- Naudas atmazgāšanā finanses tiek pārvietotas pa maksimāli grūti izsekojamu apli.
- Piemērs ir tā saucamā “Krievijas mazgātava”, kur nauda ceļojusi arī uz Latvijas “Trasta komercbanku”.
- Ne vienmēr bankas dalība naudas atmazgāšanas shēmā nozīmē, ka tā visu zinājusi, bet tas norāda, ka baņķieriem drošība nerūp.
- Igaunijas “Danske Bank” gadījums varētu kļūt par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu Eiropā.
- “Danske Bank” lieta var aizsākt procesu, kurā būs iesaistīta ne viena vien Eiropas banka.
Ņemot vērā Latvijas finanšu sistēmas iepriekš būvēto ciešo saikni ar bijušo PSRS teritoriju, nav jābrīnās, ka visu atklātībā nākušo atmazgāšanas shēmu saknes stiepjas uz austrumiem no mūsu robežas.
No sākuma par pašu naudas atmazgāšanu. Tās veidi var būt ļoti dažādi, bet mērķis visbiežāk ir viens – padarīt nelegāli iegūtus līdzekļus par legāli izmantojamiem. Tādēļ visiecienītākā ir naudas pārvietošana no tās sākotnējā ieguves punkta, vienalga vai tā būtu narkotiku tirdzniecība vai korupcija, pa maksimāli grūti izsekojamu apli, lai tā beigās līdzekļi tādā vai citādā veidā atgrieztos pie tā īpašnieka jau it kā legālā veidā un izmeklēšanas gadījumā nebūtu sasaistāmi ar sākotnējo noziedzīgo nodarījumu. Agrāk vai vēlāk “netīrā nauda” sāk virzīties pa pilnīgi legāliem kontiem visparastākajās bankās un finanšu institūcijās. Tādēļ lielākais finanšu pasaules izaicinājums, ja vien tā nevēlas piedalīties šajā spēlītē, ir mācēt “izķert” summas, kuru izcelsme ir aizdomīga vai nesaprotama.
Latvijas posmi atmazgāšanas shēmās
Sabiedrība par atklātību “Delna” pērnā gada sākumā publicētajā pētījumā uzsver, ka kopējā summa, kuras “bīdīšanā” pa naudas atmazgāšanas ceļiem ir bijis iesaistīts Latvijas banku sektors, ir vismaz 20 miljardi eiro. Vienlaikus tās ir aplēses par tolaik publiski pieejamo informāciju. Pēc tam ir nākušas gaismā vēl dažas lietas, tādēļ summa noteikti ir augusi.
Visai tipisks naudas atmazgāšanas ceļš ir redzams tā saucamajā “Krievijas mazgātavā”, kurā laikā no 2009. līdz 2014. gadam varētu būt atmazgāti teju 21 miljards ASV dolāru, kuri iegūti Krievijā, Moldovā un Ukrainā.
Tipiskais naudas atmazgāšanas ceļš bijis, kad viens Lielbritānijā, Kiprā vai Jaunzēlandē reģistrēts čaulas uzņēmums, kuru patiesībā kontrolēja Krievijas naudas atmazgātāji, izsniedza lielu aizdevumu otram tādam pašam uzņēmumam. Lieki piebilst, ka patiesībā nekāda nauda netika aizdota. Taču šo aizdevumu garantēja vēl kāds cits - šoreiz jau Krievijā reģistrēts uzņēmums, un, kā likums, šajā garantijas izsniegšanā bija iesaistīts kāds Moldovas pilsonis. Aizdevums, protams, netika atdots, un tā atmaksa tika pieprasīta no kredīta garanta.
Tā kā viens no garantētājiem bija Moldovas pilsonis, lieta nonāca Moldovas tiesā, kura lēma aizdevuma summu piedzīt no garantētājiem. Te tad nu beidzot parādās naudas summa, kura ir “jāatmazgā”,
un Krievijas neīstā aizdevuma garantētājs to iemaksāja Moldovas “Moldindconbank”, kurā kontu vienmēr atvēra kāds shēmā iesaistīts Moldovas tiesu izpildītājs. Līdz ar to tā jau ir “legāla” nauda, kuru par tādu padara tiesas spriedums.
Daļa summas tālāk parasti esot pārceļojusi uz sākotnēji shēmā iesaistīto čaulas kompāniju kontiem Latvijas “Trasta komercbankā”. Savukārt no šīs bankas jau tālāk izklīdusi pie citām čaulas kompānijām, jo no Eiropas Savienības bankas pārskaitījumi bijuši mazāk aizdomīgi. Savukārt pēc riņķa pa vairāku čaulas kompāniju kontiem nauda jau tādā vai citādā veidā ir nonākusi atpakaļ pie šīs shēmas “klientiem”.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pavisam nesen ziņoja arī par Vācijā veiksmīgi noslēgušos šajā shēmā ietilpstošas naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu.
Turklāt šī nebūt nav vienīgā naudas atmazgāšanas shēma, kurā parādās Latvijas bankas.
Pēdējais visskaļākais gadījums ir “ABLV Bank”. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija "FinCEN" pērn februāra vidū paziņoja, ka "ABLV Bank" bija iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, kuras palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere
iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu.
Tieši tādēļ notiek tik pamatīga naudas atmaksu metodoloģijas izstrāde, jo izmeklētājiem ir aizdomas, ka daļa naudas atmazgātāju līdzekļu ir iestrēgusi “ABLV” bankā un atdot to neviens nevēlas.
Kaut gan ASV institūcijas “ABLV Bank” gadījumā ir izteikušas smagas apsūdzības, ne vienmēr bankas dalība naudas atmazgāšanas shēmā nozīmē, ka banka par to ir arī zinājusi. Tomēr tas, ka Latvijas bankas ir parādījušās ne vienā, ne divās, bet jau vairākās shēmās, norāda uz sistemātiskām naudas plūsmu kontroles problēmām. Jeb citiem vārdiem – baņķieriem īpaši nav rūpējis, no kurienes un uz kurieni nauda plūdusi, ja tik par šiem darījumiem var iekasēt komisijas maksas.
Igaunijas rekords
Tomēr visas Latvijas banku sistēmas nedienas pašlaik ir aizēnojusi kaimiņvalsts Igaunija un naudas atmazgāšana Dānijas bankas “Danske Bank” Igaunijas filiālē. Oficiālā versija, pirms faktus ir apstiprinājusi izmeklēšana, skan sausi: “Laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas. Liela daļa "netīrās naudas" bijusi no Krievijas”. Tikmēr Eiropas medijos tiek klāstīti daudz krāšņāki pieņēmumi, lēšot, ka atmazgāto summu apmērs bijis līdz pat 200 miljardiem eiro. Ja tas apstiprināsies, “Danske Bank” gadījums kļūs par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu Eiropā.
Process ir nonācis līdz tam, ka Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde 20. februārī deva rīkojumu slēgt "Danske Bank" Igaunijas filiāli. "Mums ir visas tiesības izbeigt šo ārkārtējo nožēlas vērto lietu, jo Igaunijā ir notikuši nopietni un plaši vietējo noteikumu pārkāpumi ārvalsts bankas vietējā filiālē, un tas ir devis nopietnu triecienu Igaunijas kā finanšu tirgus caurskatāmībai, uzticamībai un reputācijai, savukārt [Dānijas] finanšu uzraudzības iestāde pret banku izturējusies maigi," sacījis Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes vadītājs Kilvars Keslers.
Dažas stundas pēc tam "Danske Bank" paziņoja, ka pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā.
Decembra beigās Igaunijā arī tika aizturētas desmit personas, kurām izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā lielā apmērā. Viena persona tiek turēta arī aizdomās par kukuļņemšanu un viena par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Turklāt “Danske Bank” lieta var aizsākt procesu, kurā būs iesaistīta ne viena vien Eiropas banka.
Vācijas "Deutsche Bank" ir apstiprinājusi, ka tā kā "Danske Bank" korespondentbanka Igaunijā bijusi iesaistīta ASV dolāru maksājumu apstrādē. Tādēļ ASV centrālā banka - Federālā rezervju sistēma - pārbauda, kā "Deutsche Bank" apstrādājusi aizdomīgas transakcijas miljardiem dolāru vērtībā. Arī Francijā atsākta izmeklēšana pret "Danske Bank” par transakcijām 21,6 miljonu eiro apmērā.
Zviedrijas televīzija, pamatojoties uz iepriekš žurnālistiem piespēlētu datu bāzi, savukārt izsaka aizdomas arī par to, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas filiālēm laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu. Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
No Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Pētera Putniņa komentāra noprotams, ka Latvijas uzraugs nebrīnītos arī par citu faktu nākšanu gaismā.
“FKTK jau ir sodījusi "Swedbank" par iekšējās kontroles trūkumiem, tomēr patlaban banka ir novērsusi visus iepriekš konstatētos trūkumus. Turklāt "Swedbank" ir noslēgusi procesu, kā rezultātā no bankas tika slēgti nerezidentu konti. Ja izrādīsies, ka daļa no "Danske Bank" līdzekļiem būs saistīta ar naudas atmazgāšanu, tad būs jāvērtē, cik vēl bankas ir iesaistītas," atzina Putniņš.
