Latvijas finanšu izlūki pērn «iesaldējuši» rekordlielu summu – 345 miljonus eiro

Pagājušajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) “iesaldējis" vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu – 345,98 miljonu eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, paziņojumā medijiem informēja FID.

2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) paralēli ikdienas izlūkošanas darbam būtisku uzmanību veltīja starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas standartu ieviešanai Latvijā, nodrošinot Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) 2018. gada ziņojumā noteikto rekomendāciju izpildi un izpildes uzraudzību.

Sakārtojot Latvijas finanšu sistēmu, FID noteikts par vadošo iestādi, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu naudas atmazgāšanai un terorisma finansēšanai.

Starptautiskā sadarbība

Svarīga nozīme finanšu izlūkošanā ir arī starptautiskajai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar analogiem ārvalstu dienestiem. 2019. gadā no 62 ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem FID saņēmis 706 pieprasījumus, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Savukārt FID pagājušajā gadā nosūtīja 900 pieprasījumus 71 ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestam, kas ir divas reizes vairāk nekā 2018. gadā.

FID 2019. gadā saņēmis 198 ziņojumus no 36 dienestiem, bet nosūtījis 145 pašu ziņojumus 37 dienestiem.

Galvenās sadarbības valstis pagājušajā gadā bija Ukraina, Krievija, Baltkrievija, Moldova, Lietuva, Igaunija, Malta, ASV, Luksemburga, Lielbritānija, Vācija, Polija, Čehija, Kipra un Šveice.

Nozīmīgs un starptautiskajās aprindās labi novērtēts solis ir FID 2019. gadā izveidotā starptautiskā finanšu izlūkošanas dienestu darba grupa, kuras dalībnieki veic liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu izpēti šobrīd likvidējamā bankā.

Finanšu izlūkošanas darbs

2019. gadā FID izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu – 345,98 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā.

Pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un četri bankas seifi.

FID 2019. gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018. gadā.

Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas ir gan uzsākušas kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos.

No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma,

savukārt divos gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u.c.

Saņemtie ziņojumi

Informāciju par finanšu darījumiem FID galvenokārt iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī – kopš 2019. gada 17. decembra – sliekšņa deklarāciju formā.

2019. gadā reformēta arī aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma, uzlabojot aizdomīgu darījumu ziņošanas formu un saturu, kā arī likvidējot neparastu darījumu ziņošanas pienākumu, vienlaikus izveidojot sliekšņa deklarāciju iesniegšanas sistēmu.

2019. gadā FID saņēmis 5264 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem 20 aizdomīgu darījumu ziņojumi ir par iespējamu terorisma finansēšanu un viens – par iespējamu proliferācijas finansēšanu.

2019. gadā ir ievērojami uzlabojusies ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāte, ko citstarp apliecina iepriekš uzskaitītie rezultatīvie rādītāji un fakts, ka kopš 2018. gada krities FID iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Aizdomīgu darījumu ziņojumos biežākās tipoloģijas ir nezināmas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, krāpšana elektroniskajā vidē, kā arī cita veida krāpšanas gadījumi. Savukārt kā biežākās aizdomīguma pazīmes 2019. gadā saņemtajos ziņojumos ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījums bez acīmredzama likumiska nolūka, izmantotas nepamatoti sarežģītas shēmas u.c.

Turpinot 2018. gadā uzsāktās reformas, kas nodrošināja FID autonomiju un operacionālo neatkarību, un secīgi - vadošās iestādes lomas nostiprināšanu, FID ir demonstrējis savu apņemšanos cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tādējādi stiprinot Latvijas drošību, labklājību, ilgtspēju un reputāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti