Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš raidījumā teica šādi:
"Es gribēju piebilst, kas ir tā informācija, ko mēs varam piedāvāt šobrīd Krievijai. Atgriežoties pie tā paša "Yandex", minēšu vienkārši vienu piemēru. Ir tāds Krievijas bērnu impērijas, Krievijas impērijas bērnu pasaku autors Aleksandrs Fjodorovs-Davidovs, žurnāla "Murzilka" dibinātājs. Latvijas Radio 4 ir ierunājis krieviski balsī veselu sēriju šo te pasaku, šī te žurnāla "Murzilka" dibinātāja, un šīs pasakas ir pieejamas Krievijas teritorijā, tātad šajā "Yandex". Kā mēs drupinām Putina režīmu ar žurnāla "Murzilka" dibinātāja krieviski ierunātām pasakām? Nu, būsim godīgi, nekā. Tā informācija, kas šobrīd ir no sabiedrisko mediju puses vai kādas citas puses bijusi pieejama, viņa jau nekādā veidā nedrupina šo Krievijas propagandu, šo Krievijas režīmu.
Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādas žurnāla "Murzilka" pasakas krievu valodā, kuras ir ierunājuši tātad Latvijas žurnālisti, viņas tieši otrādi rada efektu, ka šeit, jā, krievu pasakas ir cieņā, jo Latvija tātad ir ielikusi šajā Krievijā pieejamajā vietnē šādas pasakas krievu valodā, krievu impērijas autora, kuru izdod Krievija joprojām, pirms trīs gadiem ir izdota viņa grāmata Krievijā. Viņš ir joprojām atzīts autors."
Īstenība ir tāda, ka LR4 bērnu grāmatu raidījumā "Ciemos pie grāmatiņas" starp Hansa Kristiana Andersena, brāļu Grimmu, itāļu un portugāļu pasakām, Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis", angļu, zviedru un daudzu citu tautu autoru darbiem ir ierakstītas trīs 1936. gadā mirušā krievu bērnu autora Fjodorova-Davidova pasaciņas, un tās ir ierunājuši aktieri Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. Latvijas Radio 4 žurnālisti nupat krieviski ierunājuši gluži ko citu – latviešu bērnu autora Jura Zvirgzdiņa grāmatu "Tobiasa blēņu stāsti" 22 sērijās. Tās skan LR4 raidījumā "Vakara pasaciņa", kurš tieši pagājušajā gadā ir mērķtiecīgi iepazīstinājis krievu bērnus ar latviešu tautas pasakām. "Yandex" bija pieejams viss augstākminētais saturs.
Taču šie fakti netiek pieminēti, visticamāk, tāpēc, ka neatbilst Ivara Āboliņa un atsevišķu politisko spēku diskursam par to, ka sabiedrisko mediju krievu redakcijas veido citu informatīvo telpu ar pretvalstisku saturu un jātaisa ciet. Selektīvu faktu atlasi, ignorējot visus tematam būtiskos argumentus, žurnālistikā sauc par tendenciozitāti.
Lasītājiem paskaidrošu, ka Latvijas Radio Redakcionālajā padomē, kurā ir pārstāvēti visu Latvijas Radio kanālu un citu satura struktūrvienību vadītāji un galvenie redaktori, mēs esam pārrunājuši savu redakcionālo politiku attiecībā pret Krievijas kultūru. Mēs
vienojāmies neizsvītrot pilnīgi visu Krievijā radīto kultūru (tādā gadījumā, piemēram, Latvijas Radio 3 – Klasika nevarētu pārraidīt atsevišķus Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertus), bet katru situāciju – darbu vai autoru – vērtēt atsevišķi.
Latvijas Radio ir vienojies, ka noteikti neatskaņos Putina vai Krievijas agresijas Ukrainā slavinātājus. Savukārt, piemēram, LR4 pašlaik pārraida tieši Krievijā "Roskomnadzor" aizliegto mūziķu skaņdarbus.
Neviens no augstākminētajiem bērnu raidījumiem nudien netiek veidots, lai Krievijā drupinātu režīmu. Latvijas Radio 4 mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cittautieši. Laika gaitā kanāls ir izveidojis daudzveidīgu programmu, piedāvājot gan ziņu un informatīvi analītisko saturu, gan kultūras, izglītojošus, bērnu un citus raidījumus. Pēdējos trīs gados LR4 mērķis bija palielināt auditoriju digitālajā vidē – tajās raidierakstu platformās un sociālajos medijos, kur šī auditorija uzturas, un tādējādi sasniegt iespējami plašu sabiedrības daļu, kas ir sabiedriskā medija uzdevums. Kā viena no platformām, kur agrāk tika piedāvāts LR4 izglītojošais, bērnu, sporta u.tml. saturs, bija "Yandex Music", taču tajā netika publicēts informatīvi analītiskais saturs, apzinoties, ka šajā Krievijas kontrolētajā platformā režīmam nelabvēlīgs saturs tiks bloķēts. Pēc NEPLP lēmuma Latvijā liegt pieeju visām "Yandex" vietnēm LR4 saturs un konts tur ir dzēsts.
Kontekstam piebildīšu, ka Latvijas sabiedrisko mediju krievu redakcijas pēdējos gados daudz ir strādājušas ar britu mediju konsultantiem Lielbritānijas valdības finansētā projektā, un viens no viņu darbības laukiem bija LR4 auditorijas palielināšana digitālajās platformās.
Pretēji raidījumā izskanējušajai tēzei, ka mēs nespējam uzrunāt Krievijas auditoriju, Latvijas Radio 4 pieredze rāda, ka to var izdarīt gluži labi, un tas ir gan redakcijas, gan digitālo platformu algoritmu nopelns. Proti, šie algoritmi ir veidoti tā, ka konkrētā valodā veidots saturs sākotnēji sasniedz valstis, kur ir vislielākais šīs valodas lietotāju skaits. Lielbritānijā angļu valodā veidots saturs parasti vispirms sasniedz ASV auditoriju, jo tur angliski runā vairāk cilvēku nekā Lielbritānijā. Tieši tāpat notiek ar saturu krievu valodā – algoritmi vispirms to piedāvā Krievijā, lai kur tas būtu radīts. Digitālajā vidē robežas veido nevis valstis, bet valoda.
Pagājušajā gadā Latvijas Radio 4 satura klausījumu skaits digitālajās platformās sasniedza rekordus, un tas ir kļuvis par vērā ņemamu profesionāla digitālā satura piedāvātāju. Tuvāk aprakstīšu vienu piemēru – ar "Youtube". Šajā platformā LR4 klausījumu skaits mēnesī vidēji pieauga no 54,6 tūkstošiem 2022. gadā līdz 873 tūkstošiem 2023. gadā. Apmēram 32% klausītāju bija no Latvijas un tikpat daudz no Krievijas. Vēl 13% bija no Ukrainas, pārējie – no citām valstīm. Klausītākais "Youtube" platformā bija informatīvi analītiskais saturs, pamatā raidījums "Atklātā saruna". Vislielākais klausījumu skaits ir raidījumiem vai to fragmentiem, kuros piedalās kāds ārpus Latvijas plaši pazīstams viesis (Čulpana Hamatova, Ivars Kalniņš, Laima Vaikule, no Krievijas emigrējušie neatkarīgie žurnālisti) vai tie, kuros tiek apspriests temats, kas rezonē krievvalodīgajā auditorijā. Pēdējā laikā par to Krievijas pilsoņu iespējamo izraidīšanu no Latvijas, kuri nebūs nokārtojuši latviešu valodas pārbaudījumu. (Šis ir viens no topa tematiem arī latviešu auditorijā un viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc Latvija pašlaik nokļūst rietumvalstu mediju uzmanības lokā.) Līdzīgi milzu izaugsme LR4 ir bijusi "Facebook".
Skaidrs, ka LR4 saturam nebūs plašas ietekmes uz procesiem Krievijā un tas nav kanāla veidotā satura mērķis,
taču, ja arī neliela daļa Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošo cilvēku caur LR4 uzzina Ivara Kalniņa, Čulpanas Hamatovas vai citu cilvēku kritiskos viedokļus par procesiem Krievijā, tas ir labs LR4 darba blakusefekts, kas papildus neko nemaksā. Tiesa, sagaidāms, ka LR4 auditorija Krievijā samazināsies, jo Krievija ievieš mākslīgas digitālās robežas – ir aizliegusi "Facebook", "Instagram", tāds pats liktenis prognozējams "Youtube".
