● Русский оригинал доступен здесь.
Augustā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša publiski pārdzīvoja un pauda šaubas – Daugavpils esot viena no tām pašvaldībām, kurā pāreja uz mācībām latviešu valodā nenotikšot gludi. Vietējā izglītības pārvaldē ņurdēja – process notiek, bērni mācās, skolotāji prom nemūk.
Kamēr ministrija un pārvalde šaubījās un ņurdēja, un pat skaļi, pavisam cits process dzīvoja savu paralēlo dzīvi – ap pirmajām klasēm norisinājās aktīva tērzētavu veidošanās. Vecāku "pļāpātavas" radās jau pirmajā nedēļā, tajās bez liekiem ievadiem uzreiz tieši tika izvirzīts finanšu jautājums. Nav laika ceremonēties.
Geštaltiņš par bērnu dāvanu tēmu jāpabeidz ātri un konkrēti.
Pēc tonnām "oriģinālo" dāvanu un pavadošo cenrāžu ekrānuzņēmumu aktivitāte te uzliesmo, te apdziest kā vulkāni Islandē. Uzreiz jautājumu atrisināt neizdodas praktiski nevienam, jo diskusijas vētrainums negarantē produktivitāti. Pamosties no rīta, bet tērzētavā sabiruši jau kādi trīs desmiti ziņu, un tu pat nesaproti, kurā brīdī saruna pavērsusies acīmredzami ne īstajā virzienā. Divi nepazīstami cilvēki negaidīti izteikuši savu viedokli viens par otru, abpusēji solot pabeigt psiholoģiskā portreta veidošanu, tiekoties personīgi.
Jūs gribējāt demokrātiju? Lūk tā, visā skaistumā, lai gan droši vien tādu to neiedomājās ne senie grieķi, ne jūs. Bet – tāda ir maksa par izteikšanās brīvību. Un, starp citu, par spīti sākotnējam nekonstruktīvismam, jautājumam tiek rasts risinājums. Panākta vienošanās par summām un dāvanu formātu, kur un kam nest arī ir skaidrs. Var izelpot un pievērsties mājasdarbu pildīšanai.
Vispār lietas, kas attiecas uz mācībām, veido niecīgu daļu tā, kas tiek apspriests tērzētavās.
Ne jau to dēļ tērzētavās iesaistījušies vecāki (lai gan daļa no viņiem tajās iesaistīta piespiedu kārtā).
Un velti ministrijā tā dedzināja nervu šūnas, pārdzīvoja un šaubījās par Daugavpili. Pilsētā precīzi jūt, kuras problēmas ir visneatliekamākās. Valstsvīri un valstsdāmas ir tik atrauti no Daugavpils iedzīvotāju reālās dzīves un reālajām problēmām.
"Vai Daugavpils skolas spēs pienācīgi nodrošināt mācības latviešu valodā?" rauc pieres Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos (bet varbūt arī naktīs neguļ, koda spilvenu). "Ko dāvināsim Skolotāju dienā – ziedus vai konfektes?" tikmēr vecāku tērzētavā sāk burbuļot jauna problēma.
