Pirms 10 gadiem uz tālo Norvēģiju devās latviešu ģimene – Andris, viņa sieva Sigita un 11 gadīgais Helvijs, Andra audžudēls. Norvēģijā pāris sagaidīja savu pirmdzimto – Beatrisi Siri. 2010.gada jūlijā traģisks nelaimes gadījums izpostīja Baltruņķu ģimenes dzīvi.
Nelaimes gadījums notika, braucot augšup pa kalnu, līdz pēkšņi tajā pašā braukšanas joslā pretī sāka spīdēt gaisma. Notika sadursme un nekas nebija glābjams. "Tad es sāku bļaut, vai ir kāds dzīvs, jo pie stūres sēdēja mana sieva, un atsaucās tikai no aizmugures," raidījumam "4.studija" stāsta tēvs Andris Baltruņķis.
Sigitas sirds pārstāja pukstēt slimnīcā. Šodien Andris neslēpj, ka toreiz bēdas ņēmušas virsroku pār visām dzīves vērtībām. Viņš sevi vainojis sievas nāvē un nav spējis sev piedot, kāpēc auto liktenīgajā naktī nestūrēja pats.
Andris atzīst, ka pēc nelaimes vairāk domājis par sevi, nevis par bērniem. Viņš nepārtraukti strādājis, ņēmis virsstundas, lai tikai aizmirstos. Mājās nācis tikai tad, kad bērni jau gulējuši. Lai Andris nelaimē nebūtu viens, no Latvijas atbraukusi bojā gājušās Sigitas mamma. Protams, palīdzējuši arī Andra tuvinieki.
Vienu dienu, atnākot mājās, bērnu tur vairs nebija. Bija izņemti no skolas un no bērnudārza, stāsta Andris.
Vietējais bērnu aizsardzības dienests brāli un māsu aizveda vairāk nekā simts kilometrus tālu no vienīgajiem tuvajiem cilvēkiem plašajā Norvēģijā. Dienests bija aktivizējies pēc Andra audžudēla Helvija uzvedības skolā. Puika bija apsaukājies, tādēļ izsaukts pie mācību iestādes vadības.
"Tādus vārdus, kādus viņš bija lietojis, es pat nemāku izteikt," saka Andris, taču Helvijs skolā paziņoja, ka šos vārdus viņam iemācīja tēvs. Uz jautājumu "Vai tēvs Tevi mājās sit?", Helvijs atbildēja apstiprinoši.
Pēc pārbaudēm eksperts apstiprināja - nav nekādu pazīmju, kas liecina par to, ka bērns ir sists, taču, neskatoties uz to, Andrim četrus mēnešus nācās pavadīt Norvēģijas cietumā.
Bērnus – 2,5 gadus veco Beatrisi un 11 gadus veco Helviju ievietoja audžuģimenē.
"Bērnus var atņemt par neko, neviens nav pasargāts. Iemesli apaug ar meliem, kurus apstrīdēt nav iespējams. Audžuvecāki ir ieinteresēti [valsts pabalstos], tās ir lielas summas. Ja ir divi bērni, tu vari būvēt māju un pārbūvēt to," raidījumam stāsta Andra māte Ingrīda Kalniņa.
Šobrīd Helvijs un Beatrise dzīvo divās dažādās audžuģimenēs. Jau gadiem notiek divas tiesvedības par katru bērnu atsevišķi. Helvijam, kuram drīz jau būs 15 gadu, Latvijā dzīvo viņa īstais tēvs Helmuts, kurš aktīvi cīnās, lai dēls atgrieztos savā dzimtenē. Savukārt Andris cīnās par savu meitu Beatrisi Siri.
"Latvija jau ir sniegusi nepieciešamos paziņojumus, kas attiecas uz Helmuta lietu. To arī ir darījusi Latvijas vēstniecība Oslo, taču lietas tiks izskatītas Norvēģijas tiesā. Tas rada papildu grūtības Latvijas varas iestādēm darīt kaut ko vairāk, bet viņiem vajag izdarīt lielāku spiedienu uz Norvēģiju, lai atgrieztu bērnus vecākiem, tā palīdzot savas valsts pilsoņiem," skaidro advokāts Pers Hermans Thori-Aamots.
"Latvijas vēstniecība jau kopš 2011.gada iesaistījusies šajā lietā, ticis norādīts, ka Latvijas iestādes spēj rūpēties par bērniem, bet jāatzīst, ka mēs nevaram iejaukties Norvēģijas policijas un tiesu sistēmas darbībā. Ir nepieciešams apzināt pārējos bērnu radiniekus," raidījumam stāsta Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Evija Klauze.
Lofotenas reģionālajā tiesā 6.janvārī vajadzēja būt tiesvedībai, kas dotu iespēju 14-gadīgā Helvija tēvam aizvest savu bērnu uz Latviju, tomēr tiesu atcēla uz nenoteiktu laiku. Neskatoties uz to, ka abiem bērniem ir Latvijas pilsonība, mazā Beatrise latviešu valodā vairs nesaprot ne vārda, savukārt Helvijs sevi sauc par īstu norvēģi.
