Sieviešu dienas pirmsākumi saistās ar 19.gadsimta beigām un 20.gadsimta sākumu –feminisma vilni Rietumeiropā un Ziemeļamerikā, kad sievietes pirmo reizi sāka uzstāt uz savām tiesībām – tiesībām vēlēt, iegādāties īpašumu, iegūt izglītību. Pirmo reizi Nacionālo sieviešu dienu svinēja ASV 1909.gadā, kad Amerikas Sociālistu partija atzīmēja gadu kopš Ņujorkas tekstilstrādnieču streika, kurā tās protestēja pret smagajiem darba apstākļiem.
Starptautiski sieviešu dienu sāka atzīmēt pēc 1910.gada Sieviešu sociālistu konferences Kopenhāgenā, kur viena no galvenajām šīs idejas autorēm bija vācu sieviešu tiesību aktīviste Klāra Cetkina. Sociālistiskās izcelsmes dēļ Sieviešu dienas ideju labprāt pārņēma Padomju Savienībā.
Pētnieki gan secina, ka padomju laikā Sieviešu diena paradoksālā kārtā ieguva pavisam citu nozīmi – tika svinēta nevis dzimumu līdztiesība, bet sievietes tradicionālā loma ģimenē un popularizētas patriarhālās dzimumu lomas.
Kopš 1975.gada 8.marts kā diena cīņai par sieviešu tiesībām ir arī ANO kalendārā, un dzimumu līdztiesības jautājums joprojām nav zaudējis aktualitāti.
Piemēram, jaunākie „Eurostat” dati liecina, ka sievietes Eiropas Savienībā saņem vidēji par 16% mazāku algu nekā vīrieši.