Ziloņmāte Sonja paklausīgi ceļ snuķi, izstiepj priekškāju un purina lielās ausis pēc dresētāja Larsa Holšera komandas. Šim vācu cirka māksliniekam biedrība „Dzīvnieku brīvība” pārmet ziloņu mocīšanu un aicinājusi „Rīgas cirku” sadarbību neturpināt. Holšers Rīgas cirkā dresē ziloņus un dueta "Duo Soleva" sastāvā uzstājas jau no 28.marta, turklāt Holšers Rīgā izmanto pseidonīmu, mainīti arī cirka ziloņu vārdi, paziņojumā medijiem norādīja „Dzīvnieku brīvība”.
„Cilvēki, kas mūs vaino nežēlīgā attieksmē pret dzīvniekiem, nav redzējuši, kā mēs viņus patiesībā turam un dresējam,” iebilst Holšers.
Taču tieši pirms pieciem gadiem Lielbritānijā uzņemts video ir galvenais pamats pārmetumiem - tajā redzams, kā kāds strādnieks ar dzelzs stieni sit Holšera ziloņiem pa jūtīgām vietām, bet pats dresētājs izrādē lieto dzelzs āķi.
Biedrības „Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons:
„Diemžēl šis nav izolēts gadījums. Vispār pasaulē dzīvnieku cirki ir pazīstami ar cietsirdīgām dresūras metodēm. Nemaz nerunājot par dresūru, arī dzīves apstākļi šiem dzīvniekiem cirkā ir tādi, kas izraisa gan fiziskas, gan psiholoģiskas saslimšanas, kas dokumentēts arī šajā gadījumā.”
„Manam strādniekam bija problēmas ar alkoholu un viņš neizturējās labi pret dzīvniekiem. Kad es par to uzzināju, viņš tūlīt tika atlaists,” tā video redzamo skaidro Larss Holšers.
Andersons savukārt Latvijas Radio pauda, ka pasaulē dzīvnieku cirki pazīstami ar cietsirdību un dzīves apstākļiem, kas dzīvniekiem izraisa fiziskas un psiholoģiskas saslimšanas.
„Ar ko atšķiras cietsirdīgais dresētājs no necietsirdīgā dresētāja? Necietsirdīgais dresētājs vēl nav pieķerts…” situāciju raksturoja Andersons.
Savukārt āķi, pēc dresētāja teiktā, ir atļauts lietot, līdzīgi kā zirgam pātagu. Holšers jau 12 gadu diendienā ir kopā ar ziloņiem un uzsver, ka pāri tiem nedara. Neesot patiesas arī ziņas, ka Zviedrijas un Dānijas cirki lauzuši līgumus ar viņu - līgumi vienkārši beigušies.
„Ziloņiem nav jādzīvo bailēs no mums, tas nestrādā! Tas būtu ļoti bīstami gan man pašam, gan manai partnerei un skatītājiem. starp cilvēku un dzīvniekiem ir jābūt uzticībai. Ja noskatīsieties šovu, redzēsiet, ka tur nav nekādas brutalitātes vai dzīvnieku piespiešanas, tās ir draudzīgas attiecības. Ja nebūtu uzticības, es nevarētu priekšnesumā gulēt uz grīdas un ļaut četras tonnas smagam dzīvniekam kāpt man pāri,” skaidro Holšers.
Dresētājs arī apgalvo, ka neliek ziloņiem darīt neko pretdabisku. Izrāžu mērķis ir tikai parādīt, kā dzīvnieki klausa pavēlēm, darot to pašu, ko spēj arī dabā. Tam gan nepiekrīt dzīvnieku aizstāvji, atgādinot, piemēram, par triku, kur ziloņiem liek sēsties suņa pozā.
Rīgas cirkam savu dzīvnieku nav, bet ir telpas viesizrādēs atbraukušajiem. Abi ziloņi dienas starp izrādēm vada šaurā ar salmiem un dēļiem klātā nožogojumā aiz skatuves. Vietas pietiek, lai apgrieztos un spertu dažus soļus uz priekšu un atpakaļ. Esot gan iespēja iziet arī ārā. Cirka direktore Lolita Lipinska nešaubās, ka visas labturības prasības ir ievērotas:
„Mūsdienās dzīvnieki cirkā principā ir ļoti priviliģēti, par viņiem iestājas gan Vašingtonas konvencija, gan dažādas labturības konvencijas. Cirkos un zoodārzos ir sistēma par dzīvnieku saglabāšanu un uzturēšanu dzīvnieku vidē.”
Līgumu ar Larsu Holšeru Rīgas cirks neplāno pārtraukt. Direktore pieļauj, ka viens no dzīvnieku aizstāvju organizāciju kritikas mērķiem ir arī lobēt konkurējošo cirku intereses, kur nav dzīvnieku, un iesaka vairāk pieskatīt reto dzīvnieku brutālu izšaušanu Āfrikas safari.
Ziņas par Holšera ziloņiem sasniegušas arī Pārtikas un veterinārā dienesta ausis, kas devies pārbaudē. Dienesta pārstāves Ivetas Kociņas ieskatā bažām šoreiz nav pamata.
„Ar dzīvniekiem saistītā dokumentācija bija atbilstoša. Tika izvērtēts arī viņu stāvoklis un konstatēts, ka dzīvnieki ir mierīgi, viņu uzvedība - adekvāta. Dzīvnieki nebija stresaini. Kad inspektori gāja klāt un mēģināja viņus paglaudīt, viņi nebaidījās un nāca pat pretī. Tas jau vien liecina, ka viņi iepriekš nav turēti stresā. Dzīvniekiem nebija arī brūču, skrambu un nobrāzumu, tie nebija stīvi vai klibi, kas varētu liecināt par nepareizu turēšanu, aprūpi, cietsirdīgu vai nolaidīgu attieksmi,” stāsta Kociņa.
Nepatika pret dzīvnieku izmantošanu cirkā pēdējās desmitgadēs izplatās visā Rietumu pasaulē - tā šo situāciju komentē filozofs Artis Svece, kura pētījumu lauks ir arī cilvēka un dzīvnieka attiecības:
„Tur nav runa tikai par to, kā pret dzīvnieku izturas, viņu trenējot, bet būtībā pret to, kā viņi tiek turēti un kāpēc. 19.gadsimtā vēl it kā varēja saprast, ka tur bija kādi neredzēti, eksotiski dzīvnieki (..), bet mūsdienās es pat īsti nevaru novērtēt, kas ir tas iemesls, kāpēc saglabāt šo tradīciju.”
Iespējams, stāsts par Holšera ziloņiem šo jautājumu liks uzdot cirka apmeklētājiem arī Latvijā.
